Grāmata- Veco vraku noslēpums
Nosaukums: Veco vraku noslēpums
Autors: Laimonis Vāczemnieks
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1978
LPP: 137
Par grāmatu
Vecā kuģu pulkstenī atrastā zīmīte ar trim vācu kuģu vārdiem un precīziem laikiem, trim puikām- Intam, Agrim un Modrim rosina apņemšanos izpētīt šīs zīmītes rašanās avotu. Viņi pat nenojauš, ka zīmītes izpēte var apdraudēt pat viņu dzīvības…
Vāczemnieka sarakstītais stāsts ”Veco vraku noslēpums” man bija šī gada lasāmo darbu sarakstā. Baidos kādu(s) apbēdināt, bet izskatās, ka pēc bibliotēkas apmeklējuma, mani nākamie grāmatu ieraksti būs no nepabeigtās bērnības sērijas.
Šo Vāczemnieka stāstu es dabūju iekļautu grāmatā ”Noslēpumu grāmata”, kurā ir apvienoti viņa trīs stāsti (pirmos divus stāstus šoreiz izlaidu. Jāatstāj arī kaut kas priekšdienām)- Līvsalas zēni, Atdodiet mammu, Veco vraku noslēpums. Ar vecajiem labajiem Edgara Ozoliņa zīmējumiem. Ehh, zīmējumi atsauc atmiņā bērnību, it sevišķi grāmatu ”Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi”….
Arī šoreiz bija indiāņi, bet tikai garāmejot. Veco vraku noslēpums ir par vēsturi un kuģiem. Protams, ar tā laika literatūras obligāto piedevu- pionieri, sarkanie… bet, ja tā labi piever acis, tad tas nemaz arī netraucē.
Jo stāsts tomēr ir par puikām. Par viņu vēlmi izzināt, meklēt piedzīvojumus un neatlaidīgi virzīties pretī atminējumam. Par spīti briesmām un bargajiem vecāku aizliegumam turēties no vrakiem tālāk.
Atzīšos- izbaudīju feinu detektīvu, kurš ne mirkli negarlaikoja vai nelikās pārlieku bērnišķīgs. Jā- pat lasīju ar interesi.
Stāsts nav ne morāli ne fiziski novecojis- droši var dot palasīt to arī mūsdienu jaunatnei, lai saprot, ka uz pasaules nav tikai Poters un vampīri. Jau ilgi pirms tiem bija pionieri :)
[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Urā! Es jau sen prātoju, kā gan sauca to grāmatu, ko bērnībā lasīju, kurā puikas pa kugu vrakiem ložņā :)
Ellīgi labs gabals. Atmiņu kalns ir vēl labāks :)
Uzreiz nāk prātā vēl kaudze ar vecajām labajām grāmatām…
Kas ir Atmiņu kalns?
Jā, man ar bērnībā šī grāmata gāja pie sirds. Esmu lasījis daudzas reizes.
O jā, es arī lasīju un pārlasīju.
Es tik tagad ”pamodos”. Nekas, iedevu tagad meitai ar izlasīt, lai nemarinē labas grāmatas kā tēvs līdz pusmūžam :)
Jā, Vecie vraki vēl bija labais. Nākamā sērija gan man vairs neiepatikās- laikam vnk bērnība bija beigusies… Pat neatceros, kā sauca, atceros tikai, ka par pierādījumu kalpoja ābola sēkliņas, kuras vietējais detektīvs identificēja kā Trebū, un tas kaut ko baigi svarīgu nozīmēja. Un Ozoliņa ilustrācjas bija klase par sevi- Vāczemniekam, Ērglei… tās veidoja krietnu pusi no gabala pievilcības.