Nosaukums: Vafeļu sirdis.
Autors: Marija Parra
Izdevniecība: Liels un mazs
Gads: 2016
LPP: 198

Maria Parr- Vaffelhjarte., 2005.
Tulkojums latviešu valodā- Jolanta Pētersone

Par grāmatu-
Trille un Lēna dzīvo viens otram kaimiņos un kā deviņgadīgi bērni viņi ir pārāk aktīvi un ar tik milzīgu izdomu rotaļām (pieaugušoprāt tie gan ir nedarbi), ka viņu vecākiem bieži vien nākas pārsteigumā pavērtu muti noplātīt rokas.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Marija Parra- Vafeļu sirdis.

Citātbildes ir redzamas šeit- #lasuVafeļuSirdis

Gada nogalē kaut kur internetā pavīdēja informācija par labu grāmatu- Vafeļu sirdis. Gada sākumā šo grāmatu saņēmu dāvanā no Sibillas. Skaidrs, zīme, ka jāķeras pie grāmatas sameklēšanas bibliotēkā un nesteidzīgas lasīšanas.

Lasīšana nesteidzīga gan nesanāca un prieks pāris stundās bija cauri. Bet pozitīvās emocijas neatstājās visu dienu. Un droši vien neatstāsies vēl kādu laiku.

Trille (puika) un Lēna (meitene) savos deviņos gados spēj gāzt tādus podus, ka Lennebergas Emīls paliek ēnā. Stāstiņi ir īsi, bet tik sulīgi un dzīvespilni, ka lasot gribās smaidīt gan iekšēji, gan ārēji. Pāris vietās grāmatā vilka uz pamatīgi skaļu ņirgu, bet nevar jau publiskā vietā zviegt. Tā jau mana sprauslāšana diez vai sakarīga izskatījās no malas.
Tā vien gribētos īpaši izcelt raganas dedzināšanu. Vai zirga pansionātu. Vai Lēnas bēgšanu. Vai… Ai, nav ko knapināties- iesaku visu grāmatu. Ja prasās kāds jautrs un dzīvespriecīgs notikums, tad nevajadzētu šaubīties- grāmata to sniegs pārpārēm. Tur netrūkst nebēdnīgu notikumu, īstas draudzības, pieķeršanās un sirds siltuma vienam pret otru.

Nezinu gan kā ar tiem ”sūdiem” (nereti grāmatā sastopams vārds) sadzīvotu paši mazākie lasītāji, bet tā kā tiem vecāki lasa priekšā, tad tā jau ir priekšlasītāju problēma.
Izcila grāmata, kuru bez mazākās domāšanas iesaku visiem.

P.S.
Tagad man šo grāmatu prasās dabūt savā plauktā. Lai varu iesmērēt sievai, meitai, mammai un visiem pārējiem.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.