Nosaukums: Tur aiz stacijas ir jūra
Autors: Juta Rihtere
Izdevniecība: Jānis Roze
Gads: 2017
LPP: 78

Jutta Richter- Hinter dem bahnhof liegt das meer., 2001.
Tulkojums latviešu valodā- Inga Karlsberga

Par grāmatu-
Devītnieks ar Kosmosu dzīvo uz ielas. Tāpat kā daži apkārtējie bezpajumtnieki. Pa dienu viņi meklē ko ēdamu, bet nakti pārlaiž dažādos graustos. Kosmosam jau sen ir šāds dzīvesveids. Devītniekam tas sākās tikai pirms dažām dienām. Jo neilgi pirms tam viņam bija gan mājas, gan māte.
Kādu dienu, meklējot ēdamo, viņi ieklīst restorānā, kurš pieder Karalienei. Viņa abus pacienā un piedāvā dārgi samaksāt par visdārgāko lietu, kuru abi būtu gatavi pārdot. Tā kā abiem nekas nepieder, tad Devītnieks piedāvā pārdot savu sargeņģeli. Tikai- vai deviņus gadus vecs zēns var izdzīvot bez sava sargeņģeļa?

Ievadam neliela atkāpe- es mēģināšu kļūt par kārtu bērnišķīgāks un sākšu iedzīvināt blogā tādu kā literatūras apakšnodaļu ”Bērnu grāmatas”. Vienkārši tā sanāk, ka man pašam ik pa laikam sanāk kaut ko no nepiepildītās bērnības palasīt un vēl bērnam jālasa priekšā, tad paliek žēl, ka daudz un labu bērnu grāmatiņu paliek nepieminētas. Tajā vecumā vēl neviens neblogo un citur māmu un tētu iespaidus par bērnu grāmatām neesmu matījis. Redzēs kā sanāks.

Devītnieks ir deviņus gadus vecs zēns, kurš kādā dienā palika uz ielas. Mammu aizveda ar ātrajiem, mammas Jaunais kaujas un līdz ar to Devītniekam nav kur palikt. Labi, ka Kosmoss viņu pieņēma savā kompānijā. Tā viņi divatā mēģina izdzīvot un sapņo par došanos uz jūru. Tur viņiem būs pašiem savs kiosks, kur tirgos atspirdzinošus dzērienus un baros kaijas.
Tikai viņiem nav naudas ne lai tiktu līdz jūrai, ne arī lai paēstu.
Viņiem palīdzēs restorāna īpašniece Karaliene- viņa gan abus pabaroja, bet naudu aizdot nevēlas. Tā vietā viņa piedāvā nopirkt no viņiem kaut ko vērtīgu. Vienīgais vērtīgais ko abi var pie sevis atrast ir Devītnieka sargeņģelis.
Bet bez sargeņģeļa Devītnieks var arī netikt līdz jūrai…

Mazliet jau ir žēl, ka esmu pazaudējis spēju lasīt ar bērna acīm, bet ko lai dara- pieaugšana ir ar blaknēm. Lai vai kā, grāmatu izlasīju ar baudu- īsais teksts nebija šķērslis labi uztvert tēlus un pasauli ap tiem. Arī sajust to sapņainumu un sāpi, kuru klātbūtne bija vai ik katrā lappusē. Vienu brīdi pat pazuda sajūta, ka lasu bērniem domātu grāmatu- manuprāt, ļoti labi uzrunās arī pieaugušāku lasītāju.
Tagad priekšā svarīgs uzdevums- izlasīt grāmatu meitai. Redzēs, ko teiks galvenā kritiķe ;)

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.