Grāmata ”Trīs vīri laivā”
Nosaukums: Trīs vīri laivā
Autors: Džeroms K.Džeroms
Izdevniecība: Jumava
Gads: 1991
Lappuses: 155
Par grāmatu-
Trīs vīri nolemj atpūsties kā īsteniem džentelmeņiem-dabas mīļotājiem piederas- ar laivu pa upi. Protams, laivā tiek līdzi ņemts viss nepieciešamākais, tai skaitā suns.
Ar kautrīgi nodurtām acīm atzīšos, ka līdz šim nebiju šo grāmatu lasījis. Arī filmu, kas uzņemta pēc grāmatas, joprojām neesmu redzējis. Vienkārši tā sanāca. Līdz brīdim, kad nolēmu izlabot šo caurumu manā lasāmbiogrāfijā. Un pie reizes saprast, kas tad tur tāds ir, ka tā tik daudz reizes tiek pieminēta un citēta dažādās sarunās, jokos un raidījumos.
Jau labojot šo lasāmbiogrāfijas caurumu, starta posmā es sapratu, ka man priekšā ir tālajā deviņpadsmitajā gadsimtā radies šedevrs, kurš varētu sasmīdināt jebkuru. It īpaši lauvu braucienu mīļotājus, kuriem galvenais ir laba kompānija nevis profesionāla pieeja ekipējumam un laika kontrolei. Lai gan arī pēdējiem varētu būt gan interesanti, gan pamācoši.
Tāpat es domāju, kā šī ir viena no tām grāmatām, kuru var lasīt bez vecuma ierobežojuma. Un, kas galvenais- būtu ļoti noderīga (plāna un dikti jautra) arī skolniekiem, ja jālasa kaut kas ne pārāk obligātajā literatūrā. Un noderēs ne tikai vidusskolniekiem.
... tīra sirdsapziņa arī dod laimes un apmierinājuma izjūtu, bet pilns vēders nemaz neiedarbojas sliktāk, un to var lētāk un vieglāk piepildīt.
Autora spēja pasniegt visas, pat vienkāršas lietas tik jautrā manierē, ir vienkārši apbrīnojama. Tā vien liekas, ka es laivojot pa upēm esmu šādus tipus un šādus momentus manījis. Vismaz daļēji.
Vai jums ir gadījies aizmirst konservu attaisāmo laivu braucienā? Un kā veicās ar atvēršanu? Grāmatas varoņiem, protams, aizmirsās….
Mēs satriecām kārbu plakanu un pēc tam atkal četrstūrainu, mēs izlocījām to visādās ģeometriski iespējamās formās, bet nespējām iesist caurumu. Tad kārbai uzbruka Džordžs, un tā pārvētās par tik dīvainu, spīdīgu un pārdabiski riebīgu, nekur neredzētu viepli, ka mūs pārņēma bailes un mēs aizsviedām…
Grāmata ir pilna ar jautriem citātiem, kurus mierīgi var izrakstīt savā gada plānotājā un kādā garlaicīgā sapulcē vai lekcijā omas uzlabošanas nolūkos pārlasīt vai iedot kaimiņam izlasīt. Noteikti paliks labāk.
Mēģināju sevi izmeklēt. Uztaustīju pulsu. No sākuma es vispār nejutu nekāda pulsa. Tad, pavisam negaidot, tas sāka darboties.
Piekritīšu autora paustajam priekšvārdam:
Šīs grāmatas skaistums nav meklējams literārajā stilā vai lietderīga izziņas materiāla bagātībā, bet gan tās vienkāršajā patiesīgumā.
[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Tieši nesen iedomājos, vai vēl joprojām liktos smieklīgi. Droši vien. Filma, tas vecais krievu gabals, man tā nepatika.
Vai šis ir tas pats tulkojums, kas padomju laikā vai cits? Ja cits, vai kāds var pastāstīt, kurš labāks?
Droši vien tas pats padomju tulkojums- Vizma Belševica 1963.g.
teikšu tā. Šī skaitās angļu humora kalsika Latvijā. Tomēr, manuprāt (un daudzu cituprāt) vēl kolosālāks ir Vudhauzs un viņa grāmatas par Bertiju Un Džīvsu
Skat. te: http://en.wikipedia.org/wiki/P._G._Wodehouse
Paldies par ieteikumu- pameklēju netā info par šīm grāmatām. Izskatās, ka ir izdotas arī latviski un ir nopērkamas.
jā! Kā tad! Labs i, Džīvs un Visu Labu Džīvs (ja nemaldos)
Bet kad uzzināju, ka bez šīm divām latviski tulkotajām ir vēl vesela sērija, tad nolēmu ķerties klāt krieviskajām versijām
Atradu iekš lietotajām grāmatām pa daždesmit santīmiem ”Labs i, Džīvs”. Būs pēc svētkiem jāiepērk.
Noteikti nenožēlosi. Mēs ģimenē ar šīm grāmatām ārstējam depresiju :)
Tikai pēc Vudhauza lasīju Trīs Vīrus laivā un, kaut gan brīžiem smējos līdz puņķiem un sāpēm, tomēr parāk daudz venmuļu teksta gabalu
Un kā augstu kultūrvērtību sludinātājs VISIEM VISIEM obligāti skatīties izcilo un brīnišķīgo seriālu Jeeves & Wooster: http://www.youtube.com/watch?v=eqvddpX1uYA
Kaut arī latviešiem nez kāpēc svešs, bet pasaulē ļoti popolārs un iecienīts! Ar Hju Lauriju galvenajā lomā un ar tik garšīgu britu angļu valodu, ka visiem filologiem un valodniekiem tek siekala
Un vēl – runājot par pašu Dž.Džeromu. kaut arī nedaudz otrajā vietā pastūmu Trīs Vīrus, tomēr pašu autoru ļoti cienu. Daudz dziļāka un vērtīgāka ir viņa grāmata Trīs Bērni Un Es, piemēram. Ja Trīs Vīri ir tukša ālēšanās, tad Trijos Bērnos satīriskais skatījums ir vērsts uz paša autora pieredzi un dzīves posmu. lai gan notikumi ir tikai attāli autobiogrāfiski, tomēr lieliski ļauj iepazīt autora skatījumu uz ikdienas raizēm, bērnu izdarībām un sieviešu kaprīzēm. Arī šī grāmata ir LV un izdota Jumavā
Klau – man šķiet ir ļooti maldinoši kā grāmatas gadu uzrādīt kaut kādu Jumavas izdošanas gadu, ne? Tu taču filmām neuzrādīsi gadu, kad tā ir iznākusi Latvijā uz DVD
Hmm, te var pafilosofēt :)
Te droši vien derētu papildinājumu ar grāmatas oriģinālnosaukumu (angliski, poliski, vāciski) un pirmizdevuma izdošanas gadu.
Tai pat laikā jāatstāj arī konkrētā eksemplāra izdošanas gads, ja nu kāds jūtas saintriģēts un vēlas pameklēt eksemplāru latviešu valodā.
Šādi būtu ok?
Šo grāmatu vienmēr esmu turējis pa rokai
-pat līdzi mašīnā, to var atvērt pilnīgi jebkurā vietā un jautrības deva vismaz
lidz nākamajai ēdienreizei – nodrošināta !
Filma gan bija garlaicīgs skatāmgabals !
No filmas neko diži labu neatceros, bet grāmata gan ir “mūžamejošs” gabals. Ja pošamies kaut kur braukt, allaž pieminam pannas iesaiņošanu. Jebkura slimība ir ūdens ceļgalā. Un siers bagāžā- ak!!!
grāmata = pilnīga žanra klasika. autora labākais darbs. kas kļuva par mērauklu gan pašam, gan citiem uz ilgu laiku.
filma = pilnīgi no citas operas. kā jāsaka “pēc motīviem”. filmai ir pilnīgi sava, ar grāmatu nesaistīta dzīve.
Izskatās, ka filmu nav vērts skatīties (bija man iezagusies doma, ka pēc grāmatas jāpalūr arī filma)…