Nosaukums: Trīs tējkarotes cukura.
Autors: Ēriks Hānbergs.
Izdevējs: Jumava.
Gads: 2023
LPP: 245

Par grāmatu
Autors grāmatā apkopojis dažādos laikos tapušas publikācijas no periodikas, kurās vēstīts no cukura ražošanas sākuma Latvijā un pirmo cukurfabriku Jelgavā, līdz pat tā norietam nesenajā vēsturē.

Pirms šo grāmatu izvēlējos paņemt bibliotēkā, turpat pie plaukta pašķirstīju. Redzēju vairāku avīžu rakstus, kurus vienoja cukurs. Sākumā likās, ka būs kaut kas līdzīgs Joņeva Decembrim- periodikas mija ar paša autora tekstu. Bet nekā- tikai tīra un koncentrēta periodika. Tiesa, tur bija dažādība- gan raksti, gan ziņas, gan likumi un lēmumi. Bija arī dažas rakstnieku publicētās esejas vai atmiņas.

Sākumā bija mazliet jocīgi, jo nevarēju saprast- kāpēc man grāmatā jālasa avīzes? Pie tam dažas vietas atkārtojās, kas vēl jo vairāk lika raukt uzaci. Bet pamazām ielasījos un pat kļuva interesanti. Tik jautājums par avīzes lasīšanu palika.

Tā, no vēstures puses raugoties, viss bija pareizi- hronoloģiski no cukurrūpniecības dzimšanas, nacionālā lepnuma un tālāk jau pamazām līdz nozares konvulsijām un nāvei (lasi- cukurfabriku slēgšanai). Soli pa solim varēja iepazīt kā tas radās, kā tas dzīvoja un, kas bija pie vainas, ka bija jāliek punkts. Bet beigās tāpat paliek jautājumi. Un galvenais no tiem ir- vai šī ir grāmata? Protams, te ir ielikts darbs- savākt un izsijāt šādu lērumu periodikas nemaz nav viegli. Arī fotogrāfijas, plakāti un dažādi vizuālie materiāli prasīja savu. Grāmata patiešām nostrādāta glīti un kvalitatīvi. Nudien negribu noniecināt grāmatas veidotāju veikumu, bet man grāmata ir kas vairāk par izsijātu avīžu ķīpu. Līdz ar to arī nespēju pieņemt šādu bezpersonisku konspektu.

Atkārtošos- lielākā daļa grāmatā ietverto rakstu bija interesanti, lai arī žurnālistu stils nebūt nebija tas pateicīgākais informācijas baudīšanā. Ļoti patika tie nedaudzie rakstnieku publicējumi un atmiņu stāsti. Bet kopumā tā avīžu garša bija sausa un bezgaršīga, lai arī bagātīga ar faktiem (žurnālistikas!) un informāciju (žurnālistikas!).

Ja ir vēlme bezkaislīgi iegrimt vēsturisku laikrakstu lappusēs, tad grāmata sniegs visnotaļ bagātīgu informāciju par Latvijas saldo rūpniecību. Bet tad nu pārējās emocijas jānoliek malā.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.