Nosaukums: Tornis.
Autors: Jānis Ezeriņš.
Izdevējs: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1955
LPP: 14

Par noveli–
1918.gadā grāfs Burcharts atgriezās savu senču celtajā pilī. Gatavojoties savām kāzām, grāfs nolēma atjaunot pili. Un pie reizes atjaunot pils tornī esošo uzrakstu, kas, kā viņš atcerējās, esot paudis viņa dzimtas devīzi un varenību. Saaicinājis meistarus viņš lika tiem ķerties pie darba. Krāsotājam Zvanupam bija jāatjauno pils torņa uzraksts. Un jāatjauno tā, lai to redzētu labi tāli un skaidri. Un piekodināja viņam neko nemainīt senajā uzrakstā.

Nākamais darbs no piektā gada literatūras. Šoreiz īsāks, bet tikpat skarbs- ne miņas no tā, ko varētu dēvēt par kungu un kalpu labajām attiecībām. Jā, it kā baronam pamatīgs pliķis- uzraksts, kurš tornī atradās jau gadus simts, tik ”daiļi” izgaismojās tieši kāzu naktī. Pamatīgi simboliski. Skaidrs, ka grāfam aizgāja ciet un tādēļ nabaga Zvanupam tiesa bija ātra. Kas nu par tiesu- fiksi nošāva turpat birzītē, skaidri parādot, ka kungam latviešu cilvēki neskaitījās kā cilvēki. Gluži tāpat kā viņa vecvecvectēvam- parasti pamatlīdzekļi, kurus iemainīt, pārdot vai nolikvidēt.

Novele labi izcēla Zvanupa cēlo dabu- viņš bija vienkāršs, bet ļoti kārtīgs un principiāls cilvēks. Savu darbu paveica godam un pat varēja neprasīt atlīdzību, ja uzskatīja, ka tas ir tā vērts.
Arī grāfa pils tornī viņš savu darbu paveica izcili- visiem patika kā uzraksts laistījās un kā izskatījās. Tiesa, grāfam galīgi nepatika tekstā paustais, bet viņš nespēja Zvanupu piespiest to mainīt- pēdējais juta, ka tas ir viņa pienākums- atstāt šo vēsti, kuru pauduši cilvēki sen pirms viņa. Ka tas ir vairāk par viņa dzīvību. Un ja vēl tā padomā- vilciens bija aizgājis. Visi viesi jau bija izlasījuši, sapratuši un grāfa vēlme dzīvot šajā pilī tika sagrauta. Bet pēdējais vārds tāpat bija jāsaka grāfam. Un viņš lēma ātri, jo neba jau ar kungu kārtas ļaudīm bija jāstrīdas, bet ar latviešu cilvēku.

Nezinu kurš būs nākamais darbs šajā lasīšanas izaicinājumā, bet jāmēģina tikt pie kāda vācbaltiešu darba. Tīri, lai pavērotu otru pusi. Līdz secinājumiem gan vēl tālu, bet derētu izdomāt kādus kopīgus kritērijus, lai varētu saprast, ko saka literatūra- bija vai nebija tie verdzības gadi un mūžsenais naids?

Darba vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.