Nosaukums: Tēvocis Fjodors, suns un kaķis.
Autors: Eduards Uspenskis.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Gads: 2014
LPP: 112

Эдуард Успенский, Дядя Фёдор, пёс и кот ., 1973.
Tulkojums latviešu valodā- Gunta Silakalne

Par grāmatu–
Tēvocis Fjodors ir sešgadīgs zēns. Par tēvoci viņu iesauca tāpēc, ka viņš ir ļoti prātīgs un patstāvīgs zēns. Viņš dzīvo pilsētā un mamma viņam neļauj dzīvoklī turēt dzīvniekus. Kādu dienu Tēvocis Fjodors kāpņutelpā satiek runci Matroskinu, kas mitinājās bēniņos, bet remonta dēļ bija spiests bēniņus pamest. Tēvocis Fjodors runci ielaiž savā dzīvoklī, bet mamma piekodina, lai nākamajā dienā kaķa te vairs nebūtu.
Tāpēc Tēvocis Fjodors sakrāmē savu somu un kopā ar runci Matroskinu dodas dzīvot uz kādu ciematu.
Drīz viņi nokļūst Skābpienciemā, kur satiek suni Šariku un visi kopā apmetas uz dzīvi pamestā lauku mājā.
Laukos darāmā netrūkst un drīz vien viņiem ir govs, traktors, apslēptā manta un ciemos bieži nāk uzbāzīgs pastnieks Pečkins.

Tā kā bērnam sanāca skolas maiņa un vēl nav satikta jaunā klases audzinātāja, kas varētu viest kādu nebūt skaidrību ar ieteicamo literatūras sarakstu vasarai, tad nolēmu sarakstu sastādīt pats. Lai gan, ko tur sastādīt- savulaik blogārē ceļojošais stafešraksts jau bija pilns ar labu un ieteicamu literatūru bērniem un jauniešiem. Vajadzēja tik atrast piefiksētās grāmatas un doties uz bibliotēku. Sarakstā bija- Vafeļu sirdis; Emīlija Dīvaine; Samsons un Roberto; Bedres; Tēvocis Fjodors, suns un kaķis. Par sarakstu saņēmām atzinīgus vārdus no bibliotekāres- labas izvēles, prātīgas grāmatas. Pie reizes pateica, ka no bērna jaunās skolas nāk pēc Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatām. Laikam būs tad jāpaņem nākamreiz kaut kas no tā saraksta. Ja pēc tām nebūs pārāk garas rindas.
Lai vai kā, sapratu, ka man ar ir jāizlasa visas šīs grāmatas (Vafeļu sirdis jau lasītas). Un sāku ar saraksta pēdējo grāmatu. Kā nekā bērnībā tās trīs multenes par Skābpienciema trijotni tika bieži redzētas.

Grāmata bija ļoti jauka- dzīvespriecīga, asprātīga un interesanta gan lieliem, gan maziem lasītājiem. Skaidrs, ka runājoši suns un kaķis var iedot ļoti labu laukumu jautrām un ne pārāk ikdienišķām situācijām. Ja vēl piepluso visnotaļ kolorīto ciema pastnieku Pečkinu, kovārnēnu Grābsli un uz zupas un kotletēm darbināmu traktoru, tad garlaicīgi nemaz nevar būt.

Nu jā, man laikam mazliet piepalīdzēja tas sentiments pēc padomjlaiku multenēm, bet, domāju, ka lasītājam arī bez to multeņu pieredzes būs jautri un interesanti. Kā nekā divdesmit divas nodaļas ar visdažādākajiem piedzīvojumiem un atgadījumiem, daudz attēlu un asprātīgas idejas, kuras nekas nespēj kavēt realizēt. Skaidrs, ka tāda grāmata patiks ikvienam lasītājam.