Nosaukums: Tauriņš
Autors: Anrī Šarjērs
Izdevniecība: Vaga
Gads: 1994
LPP: 622

Henri CharrierePapillon.,1969.
Tulkojums latviešu valodā- Skaidrīte Jaunarāja

Par grāmatu-
Anrī Šarjērs ar iesauku Tauriņš tiek notiesāts par slepkavību un viņam piespriež mūža ieslodzījums katorgā Franču Gviānā.
Tauriņš jau ar pirmo dienu domā tik par vienu- bēgt! Bēgt no katorgas un katru brīdi mēģina atrast izdevīgāko scenāriju bēgšanai. Bet bēgšana ir tikai viens no mērķiem- vēl ir jāizdzīvo. Jāizdzīvo starp slepkavām, starp slimībām, starp karavīriem un komendantiem. Uzturēt veselu ķermeni un skaidru prātu ir grūtāk nekā izbēgt.

Gadus divdesmit trīs atpakaļ man dzimšanas dienā uzdāvināja grāmatu ”Tauriņš”, kuru tā arī nepaguvu izlasīt, jo aizdevu pāris draugiem izlasīt. Tā arī mājupceļu grāmata neatrada. Kopš tā laika ļoti skeptiski raugos uz ”aizdod izlasīt”.

Tauriņš par sevi atgādināja pirms neilga laika- uz ekrāniem iznāca jauna grāmatas ekranizācija, kuru noskatījos (nu tā- gaidīju ko vairāk). Sekoja ieteikums lasīt grāmatu. Paklausīju ieteikumam un esmu tam ļoti pateicīgs- grāmata ir ļoti interesanta, aizraujoša un tajā pat reizē arī biedējoša (īstenība, kā nekā).

Tauriņš tiek nepatiesi apsūdzēts slepkavībā un tiesā viņš cieš sakāvi- viņu atzīst par vainīgu un piespriež mūža katorgu. Tajā laikā (grāmatā notikumi risinās ap 1931.- 1944.gadu) Francija savus noziedzniekus sūtīja uz Dienvidameriku- tur bija vairākas salas franču kolonijās, kur izmitināja katordzniekus. Par mazākiem nodarījumiem katorgas sargi varēja savus apsargājamos sodīt kā pašiem likās pareizi- pātagas, smagāki darbi, ieslodzīšana cietumā. Pēdējais trāpījās arī tauriņam, kurš pēc deviņu mēnešu bēguļošanas tika notverts un sodīts ar divu gadu ieslodzījumu. Pavadīt karstā vieninieku kamerā bez iespējas sarunāties un ar plānu ēdienkarti ne katram izdevās- pašnāvības vai sajukšanas prātā bija bieža parādība. Bet Tauriņš izturēja. Pat divreiz. Un pēc iznākšanas viņš jau gatavojas jaunai bēgšanai.

Grāmata ir pārpārēm pilna ar briesmām, cietsirdību, nāvi un skarbu vidi, bet visam pāri ir milzīga dzīvotgriba un alkas pēc brīvības. Pat nezinu vai te var minēt apzīmējumu ”drosme”. Man tā vairāk izskatījās pēc izmisīgas pārgalvības. Bet var saprast- tā eksistēšana katorgā ir tālu no tā, ko varētu apzīmēt ar vārdu ”dzīve”.

Ja vēl visu laiku patur prātā, ka tas viss ir noticis īstenībā, tad lasīšana ir divtik aizraujoša. Cepuri nost autora priekšā par labo valodu un ticamo tekstu- ne mirkli nav pārspīlējumu vai izskaistinājumu, līdz ar to nav sajūta, ka par prieku lasītājam krāsas ir sabiezinātas. Bet biezas tās ir- Tauriņš spēja izdzīvot tādā vidē, kur daudzi krita. Un ne tikai krita nāvē- krita arī bezcerībā, izvirtībā, apātijā…

Grāmatai ir tikai viens mīnus- nelielas paviršības tekstā un teju caurspīdīgās lapas. Laikam jau to laiku grāmatu ”slimība”. Visā pārējā grāmata ir izcili labs piedzīvojums ar pamatīgu satvērienu- nav viegli tikt vaļā ne lasot, ne beidzot lasīt (vēl arī bija jāpēta bēgšanas maršruti).

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.