Nosaukums: Tā lieta pati nekritīs. Amerikas piezīmes.
Autors: Uldis Ģērmanis.
Izdevējs: Memento
Gads: 1998
LPP: 122

Par grāmatu–
Uldis Ģērmanis apraksta savu viesošanos ASV un Kanādā 1970.gadā, kur uzstājās ar dažādiem lasījumiem un apciemoja Amerikas latviešus.

Plauktā jau labu laiku atrodas dažas Ulda Ģērmaņa grāmatas, kuras tā arī līdz šim nav sagaidījušas savu lasīšanas kārtu. Šķirstīju mazo grāmatiņu ar Ulža Ģērmaņa (aka Dr.Ulafs Jāņsons) citātiem un nospriedu, ka laiks iepazīt šo latviešu vēsturnieku. Mājās bija veselas divas ”Amerikas piezīmes” no kurām viena bija sasvītrota un pasvītrota ar dažādiem prātojumiem. Lai neietekmētos, tad ņēmu ”tīro”.

Vispār jau gaidīju kaut ko vairāk un pamatīgāk. Bet saņēmu vien tādu -aizbraucu tur, satiku to, parunājām par to. Jā, bija pa vidu dažas interesantas replikas vai dialogi, bet kopumā paēdis netiku.

Grāmata vairāk izskatījās pēc šaurai grupai domātām piezīmēm, kuras labāk sapratīs tie, kuri pieminēti grāmatā. Gribētos vien daļēji piekrist pēcvārdā teiktajam, ka ”grāmata šodien lieti varētu noderēt arī Latvijas lasītājiem mūsu kopējo likteņgaitu labākai izprašanai, mūsu muļķības un vientiesības ierobežošanai”. Daļēji, jo grūti no tā visa spriest par mūsu likteņgaitām. Tam prasītos vēl kas gruntīgāks apakšā.

Grāmatā vairākkārt tika pieminēta cita viņa grāmata- ”Zili stikli, zaļi ledi”, par kuru teju visi izteikušies ļoti atzinīgi. Piefiksēju sev, ka būs jāsameklē un jāizlasa.

”Amerikas piezīmes” satur vairāk kā tādus vērojumus un pieminējumus- satikšanās ar ievērojamiem trimdas latviešiem, vērojumi par viņu spriešanu, dzīvošanu un ne pārāk rožainām nākotnes perspektīvām (trimdā bērni nerunā latviski, zūd latviskais, utml). It kā jau ļoti kārojās kaut ko no šīs grāmatas paņemt, bet īsti neizdevās- daži dialogi, daži izvilkumi no periodikas un tikpat daži izvilkumi no atmiņām. Tas arī īsumā bija viss, kas grāmatā uzrunāja. No šodienas skata tas viss vairāk izskatījās pēc neliela ieskata trimdas pasaulē, kas nu jau palēnām zūd uz neatgriešanos.

Nobeigumā viens grāmatā minēts citāts, ko rakstījis Atis Kronvalds (kas arī kalpojis par iemeslu grāmatas nosaukumam):
Izmirs vēl daža paaudze, iekām tikai verdzības gars sāks patiesi vispārim izzust [..] Lai arī mēs šai karā kristum, tomēr tā lieta pati nekritīs; bet mums, tiem tagadējiem, karā krītot, izaugs jo spēcīgi, jo stalti karotāji.