Nosaukums: SS vēsture brīdina
Autors: Gvido Knops
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2010
Lappuses: 487

Par grāmatu-
Fakti, kas parāda SS organizācijas vēsturi un tās vadoņu biogrāfijas- Hainrihs Himlers, Reinhards Heidrihs, ”Miroņgalvas”, Ieroču SS, ”Odessa”…

Šī ir smaga lasāmviela. Ne kuram katram derēs, un ne kuram katram patiks. Bet tā kā tā ir vēsture, tad noderīga par visiem 100 procentiem. Ja vēl ir kaut neliela interese par vēsturi un Trešo reihu, tad šo grāmatu nevajadzētu ignorēt- būs interesanti uzzināt, ka ne tikai Hitlers bija tas ļaunais bubulis. Viņam pat ļoti palīdzēja Heidrihs, Himlers un vēl pāris veči, kuri centās izpausties tā, ka vēsturē viņu vārdi ir palikuši ne labākajā formā.

Lasītājs tiek iepazīstināts ar Hitlera nākšanu pie varas, sīki un smalki izstāstīta Himlera biogrāfija- kā mazs, vārgs, briļļains puišelis kļuva par SS fīreru, kura vadībā tika ”tīrīta” Vācija no zemcilvēkiem un noteikti āriešu standarti (lai gan pats ne tuvu neatbilda šiem standartiem). Arī Reinharda Heidriha dzīve smalki aprakstīta līdz pat viņa atentātam Čehijā.

Koncentrācijas nometņu izveide, gāzu kameru izveidošana (redz, šāvēji piekūstot šaut ieslodzītos astoņas stundas no vietas), geto likvidēšana Polijā, Ukrainā … Tas viss, balstoties uz aculiecinieku stāstītā un arhīva materiāliem, grāmatā ir aprakstīts.

Grāmatā ir ļoti daudz fotoattēlu no tā laika notikumiem- var redzēt gan Hitleru savā mētelī, gan kadrus no koncentrācijas nometnēm, gan Heidrihu šortos un baltās zeķītēs atpūšoties piknikā.

Tēma ir diezgan skarba, bet tajā pat laikā bija ļoti interesanti lasīt.
Gandrīz katrā lapaspusē ir kāda remarka- tāds kā izvilkums no arhīva materiāliem, kas lasītājam ļauj papildus iepazīt tā laika darboņu izteikumus un nodomus.

Es uzskatu, ka ir pareizi un pieņemami sagādāt rasei atbilstošus mazuļus no poļu ģimenēm ar nodomu viņus uzaudzināt īpašos (ne pārāk lielos) bērnudārzos un bērnunamos.
Heinrihs Himlers 1941.gadā.

Jā, arī tāda lieta bija- SS bērnu ķērāji okupētajās teritorijās ”medīja” galvenokārt blondus un zilacainus bērnus, kurus svēra, mērīja un sagrupēja pēc sejas pantiem. Tālāk tos deportēja uz Reihu ģermanizācijai.

Grāmatas beigas ir veltītas pēckara posmam- nacistu ķeršanai, tvarstīšanai un viņu dārgumu meklēšanai. Kā arī pašu nacistu izveidotajai organizācijai ”Odessa”, kas palīdz nacistiem bēgt no tiesāšanas uz ārzemēm, iekļauties viņiem sabiedrībā, kā arī palīdz finansiāli.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.