Nosaukums: Silva rerum 2
Autors: Kristina Sabaļauskaite
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2012
Lappuses: 384

Par grāmatu-
Lietuva, 18.gs sākums un muižnieku dzimtas grāmatā ierakstītie personāži nonāk laikā, kad valsti plosa ne tikai karš un mēris, bet arī cilvēkos esošā bezcerība un nolemtības sajūta.

Nebija nekādu domu vai jautājumu pēc pirmās Silva rerum izlasīšanas– otrā daļa ir jāizlasa un tas nebūs tikai pienākuma vai ķeksīša pēc. Sabaļauskaite ar savu darbu nešaubīgi pārliecina, ka grāmata spēj sevī ietvert tika daudz krāšņu tekstu, ka lasītājs burtiski tiek ievilkts stāstā.

Trakākais ir tas, ka ne pirmā, ne arī otrā grāmata nemaz nav ar kādiem asiem notikumiem vai negaidītiem pagriezieniem. Gandrīz viss ir rimts un līdzens. Bet tajā pat laikā lasītājs tekstam pieduras pamatīgi.

Pēc izlasīšanas, tā, pāris vārdos šo darbu nevar nemaz aprakstīt. Jā, tas ir turpinājums iepriekšējai dzimtu aprakstošajai hronikai, bet ir arī jauna paaudze, kurai ir jāpārdzīvo šis grūtais laiks, lai silva neaizvērtos aiz viņiem pavisam.

Un šī izdzīvošana nebūt nav tā vienkāršākā- mēris pilsētā paņem tūkstošiem dzīvības, lauku īpašumos iemaldās karavīri un dezertieri, kuri ar nebūt necenšas domāt par vietējo muižnieku un zemnieku labklājību. Dzīve ir kļuvusi skarba.
Un cilvēki pielāgojas dzīvei- skarbas maltītes (vārnas), skarbas attiecības, skarba izrēķināšanās (zviedru karavīru pēdējā maltīte), skarba līķu slēpšana.

Silva rerum 2 lieliski noslēdz savu stāstu. Protams, nešaubos, ka autorei pietiktu spēka vēl vismaz vienai daļai, kas būtu tikpat spilgta kā abas pirmās, bet, man kā lasītājam neprasās vēl kāds turpinājums. Viss bija tieši tik labi, lai varētu pielikt punktu.

Šī grāmata lieliski noslēdz stāstu par Milkantiem, Jonu Kareivi, Uršuli, Kotrīni, Kazimieru… Noslēdz, atstājot lasītājam dvēselē labu devu ar krāšņi aprakstītiem tā laika cilvēkiem un notikumiem Lietuvā.

[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.