sarta_ka_asins

Nosaukums: Sārta kā asinis.
Autors: Salla Simuka
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2014
LPP: 256

Par grāmatu-
Lumiki ir gandrīz parasta vecāko klašu skolniece gandrīz parastā mākslas skolā. Viņai nav draugu un nav arī ienaidnieku. Bet viss mainās, kad viņa nejauši pamana skolas fotolaboratorijā žāvējamies 500 eiro banknotes, no kurām kāds skaloja nost asinis. Viņai dzenas pakaļ, uz viņu šauj un viņa mašīnas bagāžniekā dodas uz Sniegbaltītes balli pie noziedzīgās pasaules spices.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Salla Simuka- Sārta kā asinis

Šī ir Sniegbaltītes triloģijas pirmā grāmata, kura lasītājus iepazīstina ar meiteni vārdā Lumiki, kurai nav bijusi viegla bērnība un kura ir norūdījusies un gatavāka dzīves grūtībām nekā vairums viņas vienaudži. Viņa ir iemācījusies kontrolēt savu prātu un ķermeni. Nealkst pēc slavas un atzinības no vienaudžiem, necenšas sekot modei un sabiedrības diktātam. Viņa ir gandrīz parasta meitene, kura labprātāk izvairās no konfliktiem un sabiedrības, ja vien tas ir iespējams.

Apmēram šādi tika pasniegta (vismaz es viņu tā uztvēru) grāmatas galvenā varone. To, kas rakstīts uz otrā un ceturtā vāka es neatstāstīšu. Viena iemesla dēļ- es to grāmatā nesaskatīju. Nebija ne detektīvs (ne tuvu), ne spriedze un asins stindzinošs stindzināmais (pat galīgi ne). Nebija arī Lārsons. Nesbē daiļradi es nepārzinu, tāpēc par viņa klātbūtni klusēšu.

Īstenībā es to drīzāk sauktu par jauniešu piedzīvojuma romānu. Vai piedzīvojumu romānu jauniešiem. Vai drīzāk jaunietēm. Vai arī mērķēts uz tiem, kuriem patīk ļoti vienkāršs notikumu izklāsts, bez liekiem pagriezieniem un papildus domāšanas.

Īstenībā tā domāšana mani laikam arī iegāza. Nu nevarēju es nedomāt par to, ko man pasniedz. Citreiz grāmatās es šādus faktus palaižu garām un gala sajūtas par grāmatu tie neietekmē, bet citreiz tie duras acīs. Un manā uztverē tas velkas kā pamatīgs mīnuss grāmatai.

Šoreiz vilkās mīnuss.

Jā, neesmu bāzis rokas maisā ar trīsdesmit tūkstošiem eiro. Bet, ja tie ir 500 eiro banknotēs, tad grozies kā gribi- kopā tur ir 60 banknotes. Maiss, kurā iegrimt līdz elkoņiem, tur nez vai sanāk. Tāpat tur neiznāk piebāzta mugursoma. 60 papīrīši manā uztverē ir biezās klades biezumā. Aifons ar visu maciņu. Ne vairāk.

Arī piedzīvojumi saldētavā likās nevajadzīgi sabiezināti- trenēts skuķis mierīgi var 80kg pacelt. Un man kaut kā likās, ka vāku celtu ar pleciem. Tā būtu vieglāk. Pie tam, ja saldētavā vēl ir produkti. Bet nu neesmu bijis arī saldētavā.

Es neesmu arī vilcis augstpapēžu kurpes, bet nojausma saka, ka augstai sētai pārrāpties pāri iecērtot abus kurpju papēžus (kā!?) sētas plaisā, ir mazliet neiespējami.

Vēl bija pāris momenti, bet tā kā tie pagaisa no atmiņas, tad var tos tā arī atstāt.

Tikai nepārprotiet- grāmata nav slikta. Varbūt nedaudz nenostrādāta. Varbūt pārāk viegla galvenā varone. Varbūt negribēja sarežģīt stāsta beigas (tās ir nepiedodami primitīvas). Varbūt tas viss (un vēl mazliet) būs nākamajā(s) daļā(s). Varbūt vienkārši es esmu pārāk tālu no šīs grāmatas mērķauditorijas.

Es atmetu sevī domu par otro un trešo daļu. Ja pirmā neņem, tad diez vai nākamās paņems. Protams, es esmu atvērts pierunāšanai un gatavs savas domas mainīt, ja kāds ir gatavs mani apvārdot, ka nākamā daļa ir galvastiesu pārāka.

Diemžēl, šoreiz man triloģija beidzās pirmajā trešdaļā.

Grāmatas vērtējums: 5/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.