sarkanā sacelšanās

Nosaukums: Sarkanā sacelšanās.
Autors: Pīrss Brauns
Izdevniecība: Prometejs
Gads: 2015
LPP: 408

Red Rising
Pierce Brown 2014.
Tulkojums latviešu valodā- Santa Andersone

Par grāmatu-

Sarkanās sacelšanās triloģijas pirmā grāmata.

Derovs ir sarkanais. Tas nozīmē, ka viņš piedzimis kaut kur Marsa dzīlēs vecākiem, kuri ir tādi paši sarkanie- raktuvju strādnieki, kuri dzīvojot trūkumā, tumšā un cīnoties par pārtiku ar citu cilšu racējiem, tiek baroti ar cerībām un uzmundrinājumiem no augstākās krāsas-zeltiem, ka viņi ir varoņi un tikai pateicoties sarkanajiem, cilvēce spēs sagatavot Marsu dzīvošanai citiem cilvēkiem, kuri ar nepacietību gaida iespēju lidot šurp.

Pēc saķeršanās ar raktuvju uzraugiem, Derovs nonāk Marsa virspusē un ieraudzītais viņu pārsteidz- visa viņa dzīve ir bijusi meli! Un viņš ir gatavs šo melus apgāzt. Pat ja viņam ir jākļūst par ienaidnieku.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Pīrs Brauns- Sarkanā sacelšanās

Labas atsauksmes par grāmatu ir kā sērga- katra sajūsmināta raksta beigās, saproti, ka šī ir kārtējā grāmata, kuru nedrīkst laist garām. Tas nekas, ka lasāmais saraksts spiež kurpi, plauktu un miega peli. Atlikt nedrīkst!

Apmēram tā bija arī man, kad starp grāmatu blogu rakstiem pamanīju vairākas sajūsmas par grāmatu ”Sarkanā sacelšanās”. Plus vēl tā noslēpumainā ”neko vairāk teikt nevaru”, ”es jau nojautu, kurš ir Arejs”… Un kā tu, vājš būdams, spēj turēties pretī? Skaidrs, ka ir jāizlasa tas ”interesantais” un jāatkož tas ”Arejs”. Un jā- pāris naktis mana miega pele bija bezdarbniece.

Derovs ir sešpadsmit gadus vecs un jau ticis pie raktuvju lielākā goda- titula ”ellesnirējs”. Viņa kolēģi reti kurš ir vecāks par trīsdesmit. Parasti viņi mirst jauni. Ja ne kāda uzurbta gāzes kamera, tad zemesčūska vai nāvessods. Un visus trīs var nopelnīt ļoti vienkārši. Īpaši pēdējo- atliek tik nodziedāt vienu īpašu dziesmu vai nodejot vienu īpašu deju. Garantēta nāve pakarot.

Derovs savu nāvi nopelnīja mazliet savādāk, bet ne viss nopelnītais tiek saņemts pilnībā. Šajā brīdī viņš piedzīvo to, ko neviens no pazemē strādājošiem sarkanajiem nav redzējis. Kur nu redzējis- nav pat iedomājies! Viņš nokļūst Marsa virspusē un redzētais viņu sanikno tik ļoti, ka viņš ir gatavs pārciest pārvēršanas mokas, lai tikai kļūtu par savu ienaidnieku un nokļūtu tur, kur var nokļūt tikai zeltu visizcilākie pārstāvji.

Pirms ķēros klāt, es nolēmu, ka grāmatai pieiešu kritiski. Lai nebūtu tā, ka esmu pārlieku ietekmējies no kolēģu blogos sarakstītajiem priekiem. Sākumā vēl izdevās tīri labi- iekšēji pukstēju par tupajiem cilvēkiem, kuri n-to gadsimtu laikā nav spējuši izdomāt neko vairāk kā indiešu kastu sistēmu vai sengrieķu un romiešu mitoloģisko kokteili, bet pamazām kritiskums noplaka. Vēl pāris reizes papukojos par ”izcilajiem zeltiem”, kuriem pogas izgriež būtībā neaptēsts lauķis no pazemes alām, kuram ne skolas, ne manieres, ne jēga. Bet izrādās, triju mēnešu laikā viss ir sastiķēts un samācīts tā, ka pirmrindnieks gatavs.
Laikam ar to arī mana vēlme kritizēt pārgāja (vēl tik bija tā ”sagatavotība” kariņam) un nolēmu, ka labu darbu ir vienkārši jābauda ar lasīšanu.

Būtībā šo triju mēnešu sagatavošanas kursos, Derovs izgāja cauri frankenšteina ceptuvei- iekšējā pieslīpēšana vēl tā, sīkums. Bet ārējā… ārējā viņu riktīgi salika un pārlika no jauna. Kaut kas līdzīgs kapteinis Amerika, tikai bez zvaigžņotā vairoga. Jo zelti jau būtībā ir tādi ģenētiski modificēti organismi- gēnu inženierijas un plastiskās ķirurģijas sasniegumu labākie eksemplāri.

Kas attiecas uz manu kritikas pārtraukšanu- lasīšanas procesā piezagās sajūta, ka īstenībā tā mitoloģiskā padarīšana izskatās diezgan meistarīgi iepīta. Ar nodomu bruģēt tālākos sižeta gājienus. Pagaidām gan nezinu vai mana nojausma par šo nodomu sakrīt ar autora nodomu. To redzēsim nākamajās daļās. Un tā kastu sistēma ar parādīja savu vajadzību (kā tad savādāk revolūciju taisīt?). Tā ka- grāmata nav pelnījusi kritisku piegājienu un atliek vien pievienoties citu izteiktajai sajūsmai.

Vēl gan tik tā pieminētā ”sagatavotība” kariņam- laikam zelti savām atvasēm nav rādījuši Rembo pirmo filmu. Vai kādu no izdzīvošanas šoviem. Izskatījās jau nu viņi tādi pilsētnieciski un salīdzinot ar ”Bada spēles” pirmajiem iecirkņiem viņi bija pirmziemnieki. Saprotu, vajag atstāt vietu augšanai, bet ne jau pirmAtlasei. Jā, Derovam bija jāaug, un to viņš izdarīja kārtīgi un pārliecinoši. Bet pārējiem jau vajadzēja būt galvastiesu labākiem. Īpaši, ja ņem vērā, kas par pakāpienu, šo zeltu tālākajā dzīvē, ir šis kariņš.

Laikam ar savu kritisko piegājienu būšu pārāk izklaidus pieminējis, ka ”Sarkanā sacelšanās” ir ļoti laba grāmata un ļoti laba triloģijas pirmā daļa- ievelk sevī par visiem 100%. Mazliet asiņaina, mazliet nežēlīga, bet tajā pat laikā labi pārdomāta un lasāma ar aizrautīgu interesi.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

P.S.
Areja atkošana bija viegls process- uzreiz pieliku vienam, tad pārliku citam un beigās vēl nospriedu, ka tas var būt trešais :)

P.S.S.
Skatos, ka Prometejam (vai Andrim personīgi) ir uzradies kāds ”ventilators” (”fans” latviskojot) – centīgi mēģina citu blogu komentāros iepīt (pārkopējot) kādu neslavu. Nepamatoti un neglīti.

0