Nosaukums: Sāļumā. Ragaciema jūras karaļa stāsts.
Autors: Otomārs Kalpiņš
Izdevējs: Latvijas Mediji
Gads: 2018
LPP: 408

Par grāmatu-
Otomāra Kalpiņa memuāri par savu un apkārtnes zvejnieku dzīvi Ragaciemā un blakus esošajos ciemos- Bigauņciemā un Lapmežciemā.

Šo grāmatu man telefonsarunā ieteica Rudīte Kalpiņa, grāmatas ”Sāļumā” krustmāte. Viņa pamanīja manā blogā Jēkaba Štūļa grāmatu par Bigauņciema zvejniekiem un ieteica šo grāmatu tēmas paplašināšanai (un padziļināšanai). Piefiksēju ieteikumu un bibliotēkas apmeklējumā šo grāmatu paņēmu. Jāsaka viņai milzīgs paldies par ieteikumu- Otomāra Kalpiņa dzīvesstāsts paņēma uzreiz. Viņa rakstītajās rindās ir milzīga mīlestība uz savu darbu un savu dzīvi. Lai arī viņš pats raksta, ka pašam par savu dzīvi prieka nav, no grāmatas bango milzīga enerģija un dzīvesprieks. Īpaši jūtama mīlestība uz smago zvejnieka dzīvi.

Otomārs Kalpiņš savus pierakstus bija noglabājis istabaugšā kastēs un tikai pēc viņa nāves tās nonāca rokās Rudītei Kalpiņai, kura visas divpadsmit pierakstītās kantorgrāmatas sagatavoja, lai Otomāra stāstu nodotu lasītājiem.
Nezinu cik šie pieraksti ir noslīpēti un pielāgoti grāmatai, bet teksts ir vienkārši burvīgs- tas ir viegli uztverams un iztēlojams, pārpilns ar autora talantu, mīlestību un cieņu, un tajā pat laikā nebaidījās parādīt visas to laiku dzīves grūtības, priekus un netaisnības. Lai arī vācu laikā nevainīgi pateiktais joks viņam liedza turpināt mācības Lapmežciema pamatskolā, dzīve viņu izskoloja par brīnišķīgu stāstnieku.

Grāmata sadalīta septiņās lielās nodaļās, kurās viņš apraksta savu dzīvi no bērnības līdz precībām un pēc tam nodaļās lielāks uzsvars ir likts uz zvejnieku dzīvi un pārdomām par to kā bija un kā vajadzēja būt. Un katra nodaļa ir pilna ar īsākiem stāstiem, notikumiem un atmiņām.

Un bija skaudri lasīt par to, kā karš un okupācija sagandēja gadsimtus senas tradīcijas un nežēlīgi izrīkojās ar piejūras cilvēku likteņiem. No sākuma ļauni izmantojot un vēlāk tikpat ļauni pametot. Bija skaudri lasīt, kā pārdesmit gadu laikā nepiebarojamā Padomju savienības mute izrija Baltijas jūru sausu- ar saviem plāniem un virsplāniem izzvejoja reņģes, mencas, zušus, lučus. Pēdējos vairākus gadus mala Kaņiera ezera malā esošajās dzirnavās, lai dotu cūkām. Un tagad… tagad saudzējam, normējam un… vairs nedzīvojam zvejnieku dzīvi.

Bet grāmatā nav tikai žēlums par aizgājušo. Tur ir pārpārēm dzīves- darbs, vilšanās, mīlestība, karš, humors, prieks un bēdas. Dzīve, kāda tā bija Kurzemes zvejniekciemos, tāda vairs nav un diez vai kādreiz būs. Tāpēc šiem Otomāra Kalpiņa pierakstiem ir vēl jo lielāka vērtība- tie ļauj nepazaudēt to, kas jau ir zudis. Te nav tikai vēsture un memuāri- te ir daudz kas vairāk.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.