Nosaukums: Putna svars
Autors: Anna Elizabete Maiere
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2012
Lappuses: 240

Par grāmatu-
Kardioloģijas nodaļā, palātā Nr 5, kur draudzīgi savas pirms un pēcoperācijas dienas pavada trīs kundzītes, tiek ievesta jauna paciente- meitene ap trīsdesmit un ar putna svaru. Tāpēc kundzītes draudzīgi nodēvē jauno palātas biedreni par Cālīti un ātri vien gan iekļauj savā pulciņā, gan pamudina uz visnotaļ amizantām derībām.

Jau pēc pirmajām lappusēm man piezagās nojauta, ka esmu ticis pie tīrasiņu sieviešu romāna, kur galveno asi groza trīs padzīvojušas kundzītes un Cālītis- starp dāmām jauniņā gan palātā, gan pēc gadiem.

Bet pamazām stāsts ievilka. Ievilka ar savu kardioloģijas nodaļas īslaicīgo iemītnieku dzīvesstāstiem, cenšanos savu un savu īslaicīgi tuvāko dzīvi padarīt gaišāku un interesantāku, kā arī noturēja ar savu negaidīto, bet nenovēršamo nobeigumu.
Protams, romāna sievišķīgā puse dominēja visā savā spozmē un nepameta sajūta, it kā lūrētu pa spraugu puspavērtajās durvīs, kas notiek blakus esošajā dāmu palātā, kur tik bieži dodas Abū kungs, lai pacienātu ar pistācijas riekstiņiem savas kardioloģiskās kolēģes.

Stāstā dāmas ne mirkli nebija vientuļas- viņām bija jau pieminētais Abū kungs, tad vēl bija no apmeklētājiem onkulis Gustiņš, Georgs un Reinītis. Un, protams, arī vīrs ar haskija acīm- dakteris Vinters. Pēdējiem diviem autore deva lielāku uzsvaru un iespēju sevi pierādīt, bet abi parādīja savu pieķeršanos jau pārbaudītām vērtībām- mātei un sievai.

Un derības slēdzošajai palātai tā arī viss palika gaisā karājoties, jo derībām pa vidu spraucās zilumi uz sirds. Katram pacientam tie ir savi, pat Ferdinanda kundzei, kura mūždien pieminēja savu vēlmi aiziet no šīs dzīves un izrādīja neizpratni par ārstu centieniem viņu uzturēt dzīvu, bija savs zilums, kas nakts melnumā rautin rāvās uz āru.

Noteikti pieminēšanas vērts ir autores vēlme izvairīties no sarunām. Precīzāk- sarunas grāmatā bija daudz, bet tās visas ir tādas kā skaļi paustas domas, bez tiešās runas, kuras norisinās tikai starp savējiem. Kur savas bēdas un noslēpumi tiek zināmi visai palātai, jo citādi nevar- tu taču šo mirkli dzīvo kopā ar savām palātas biedrenēm. Un ja šīs biedrenes ir trīs kolorītas kundzes, kuras savu iespēju ne par ko nelaidīs garām, tad nav nemaz jēga censties kaut ko slēpt. Šī runas neesamība nepavisam netraucēja lasīt un uztvert grāmatas pausto domu.

Ik pa laikam grāmatā pavīdēja kāda sirsnīgi laba humora epizode, gan ar pēcoperācijas čurāšanu šīberī, gan gluži parastām dāmu sarunām, tā kā nedaudz romantiskāk noskaņotam lasītājam grāmata neliks vilties.

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.