Nosaukums: Purvs
Autors: Arnalds Indridasons
Izdevniecība: Mansards
Gads: 2016
LPP: 268

Arnaldur IndridasonMyrin.,2000.
Tulkojums latviešu valodā- Dens Dimiņš

Par grāmatu-
Kādā Reikjavīkas rajona pagrabstāva dzīvoklī tiek uziets vīrieša līķis. Izmeklētājam Erlendam uzreiz ir skaidrs, ka šī lieta būs sarežģīta un ne tuvu tāda kā citas slepkavības.
Nemitīgi kaujoties ar savas dzīves problēmām, Erlendam ir jāspēj atrast kaut mazākais pavediens un jāseko tam, pat, ja sākotnēji šķiet, ka izmeklēšana aizgājusi pavisam nost no ceļa.

Grāmatu savā īpašumā ieguvu nejauši- bija iespēja to samainīt pret citu detektīvu, jau izlasītu. Tad nu izmantoju izdevību, jo man par izlasītiem detektīviem ir aizdoma, ka tos vairs nepārlasīšu- šaubos, ka būs izdevies aizmirst vainīgo, notikumus, pavērsienus. Līdz ar to nez vai būs prieks pārlasīt.

Islandes policijas izmeklētāju Erlendu izsauc uz notikuma vietu- Ziemeļpurvā, Reikjavīkas rajonā, kādas mājas pagrabstāva dzīvoklī ir atrasts vīrieša līķis. Nav nekādu pavedienu, nekādu aizdomās turamo un neko īpašu nevar pateikt arī noslepkavotā darba kolēģi.
Pamazām par noslepkavoto vīrieti savāc paprāvu kaudzīti ar ne tiem glaimojošākiem faktiem, kas norāda viņa tumšo pagātni. Vēl viņa dzīvoklī atrod paslēptu maza bērna kapu kopiņas fotogrāfiju. Bet mulsinošākais ir tā zīmīte ar neskaidro vēstījumu, kas atstāta uz līķa.

Lasītājam līķis jau tika iebarots pašā sākumā. Tā teikt- lai ar upuri viss ir skaidrs pašā sākumā un pēc vainīgā iesim kopā līdz pat beigām. Tas bija pieņemami. Nebija pieņemami (vismaz man), ka izmeklētājs kārtējo reizi ir tas pats nelaimes putns, kas jau šablonizēts teju katrā detektīvā- vai nu alkohols, vai sievietes, vai arī abi kopā. Un līdz ar to izmeklētājam komplektā nāk nevīžīgs izskats, pusfabrikātu pārtika un mūžīga neizgulēšanās. Un vēl cigaretes. Tas parasti kaitina. Šoreiz pat ļoti.

Vēl vīlos arī izmeklēšanas gaitā. Pats iznākums bija labs un visnotaļ glīti izklāstīts- emocionāli, prātīgi un diezgan pārdomāti. Bet tā tikšana līdz iznākumam bija pārāk celmaina- ik pa laikam sanāca tādas uzspēlētas veiksmes, kā arī dažu personāžu nesaprotamā izcelšana, lai arī pašā stāstā tie nemaz nederēja- ne noskaņai, ne risinājumam, ne arī pēdu jaukšanai.

Tas vairāk radīja tādu haotisku iespaidu un likās, ka autors netika galā ar domu pareizu mudžināšanu. Par noskaņu gan viņam žetons- pat neskatoties uz nemitīgo lietus piesaukšanu, tā vide tīri labi padevās montāžai.
Labs detektīvs, bet pilnīgi pietiekošs vienai reizei.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.