Nosaukums: Psihoanalītiķis
Autors: Džons Kacenbahs
Izdevniecība: Kontinents
Gads: 2006
LPP: 475

John Katzenbach – The Analyst.,2002.
Tulkojums latviešu valodā- Māra Poļakova

Par grāmatu-
Doktors Frederiks Stārks savā dzimšanas dienā, aizvadīdams savu šīs dienas pēdējo pacientu, ierauga pieņemšanas telpā vēstuli, kurā, apsveicot viņu 53. dzimšanas dienā, tiek piedāvāta dāvana- vai nu Stārkam pašam piecpadsmit dienu laikā ir jāizdara pašnāvība, vai arī pēc noteiktā laika tiks nogalināts kāds no viņa tuviniekiem. Vēstuli parakstījis Rumpelrūķis.
Vai šī vēstule ir muļķīgs joks, vai arī kāda psihopāta spēle uz dzīvību un nāvi, to Stārks nezina. Bet tas jānoskaidro cik vien drīz iespējams.

Šī ir viena no retajām (ja nemaldos trijām) Kontinenta izdotajām grāmatām, kas atrodas manā grāmatplauktā. Parasti es šādus spriedzes gabalus izlasu un dodu tālāk lasīt citiem. Vienkārši tāpēc, ka vienreiz izgājis cauri intrigai un ticis pie atrisinājuma, es nez vai gribēšu tādu grāmatu pārlasīt. Ar Psihoanalītiķi bija savādāk- izlasīju un kaut kas tajā visā likās atstāšanas vērts. Laikam jau tā doma, ka ikdienas maršruts un pazīstama vide ir ne tikai drošības sajūta, bet tā var būt arī vārīgākā vieta. Nu gluži kā nevainīgi pierakstītā datora parole turpat pie datora ekrāna.

Doktors Frederiks Stārks dzīvo viens un vada savu psihoanalītiķa privātpraksi Ņujorkā. Viņam ir savs pacientu loks un gluži parasta ikdienas dzīve- izlasīt avīzi, kafejnīcā paēst, pastrādāt un kā katru augustu- doties atvaļinājumā. Tik šoreiz viņa plānus izmaina kāda vēstule, kurā viņš tiek aicināts beigt savu dzīvi pašnāvībā. Tam tiek dots laiks- 15 dienas. Ja Stārks noteiktajā laikā to neizdarīs, tad tiks iznīcināts kāds no viņa tuviniekiem.
Doktoram tagad ir jāizlemj vai šis ir muļķīgs joks vai kāda psihopāta spēle. Un galvenais- kāpēc viņš?

Kā jau man likās- pārlasīšana to prieku nedeva. Kā nekā atrisinājums ir zināms un tagad var vairāk piekasīties detaļām. Baigi daudz jau piekasīties tur nav kur- labs spriedzes romāns par cilvēku, kurš gatavs atteikties no visa, lai tikai atriebtu sev nodarītu pārdarījumu. Valoda laba, intriga ar laba (pat pārlasot), mazliet gan smaidu raisīja tā identitātes viltošana, bet kāpēc gan ne- visi mēs esam pavirši un ne vienmēr kritiski novērtējam to papīrīti, kuru mums pagrūž zem deguna. Un, kas būtiski- grāmata labi uztur lasītgribu- mierīgi var pazaudēties uz pāris stundām bez pauzēm.

Vai grāmata paliks plauktā? Droši vien. Varbūt vēl pēc gadiem piecpadsmit atmiņa būs savecējusi un varēšu pārlasīt vēlreiz.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.