Nosaukums: Prūši karā ar likteni
Autors: Agris Dzenis
Izdevniecība: Domas spēks
Gads: 2016
LPP: 240

Par grāmatu-
Grāmatā aplūkota prūšu tautas vēsture no vissenākiem laikiem līdz 18.gadsimta sākumam- kā zemēs starp Vislu un Nemunu prūši veidoja savu kultūru un cīnījās pret ienaidniekiem.

Grāmatu savā īpašumā ieguvu gandrīz vai nejauši- Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (viņš arī grāmatas galvenais redaktors) tviterī sarīkoja tādu kā mazu konkursu- vajadzēja tik atbildēt uz jautājumu: Kādas tautības bija Melnais bruņinieks Raiņa lugā ”Uguns un Nakts”? Pirmais zinošais saņems grāmatu ”Prūši karā ar likteni”.
Tā kā lugu lasījis biju, tad arī atļāvos atbildēt (krievs viņš bija) un tiku pie grāmatas. Precīzāk- pie divām, jo līdzi iedeva arī Riharda Nikolaja Kudenhova Kalegri ”Praktiskais ideālisms”.

Pirmais iespaids par grāmatu bija- oho! Liela, glīta, kārtīgs papīrs, bildes. Viss, kas vajadzīgs kārtīgai un izzinošai literatūrai. Droši var dāvināt citiem un pats likt plauktā redzamā vietā. Vēl tik ar saturu jātiek skaidrībā. Un te bija mazs ”hmm”- lappusēs teksts bija salikts divās kolonnās. Jau sākumā piezagās nojausma, ka būs neērti lasīt (un tā arī bija). Bet galvenais jau tomēr ir saturs.
Un tas nelika vilties- saņēmu kārtīgu devu ar vēsturiskiem faktiem, hronikām, paražām, dievībām, kariem… un pēdējo te bija īpaši daudz. Vispirms jau standarta sirojumi no un uz kaimiņiem, tad vēlāk krusta nesēji. Tie, komplektā ar postošajiem mēriem, dažos gadsimtos paveica to, ka prūši nu ir tikai vēstures grāmatās.

Bija ļoti interesanti un noderīgi. Varēja just, ka autors labi pārzina tēmu un visus savus spriedumus balsta vēsturiskos avotos (to saraksts ir grāmatas beigās). Vienīgi pēdējā nodaļā par latviešu un prūšu dievu līdzībām un izdomājumiem gribējās kādu taustāmu atsauci. Nekas, būs jāpameklē pašam. Grāmatai par to pluss- interese ir radīta.

Grāmatai ir astoņas nodaļas, kas aptver laika posmu no 3.gt.pr.m.ē. līdz pat 18.gadsimta sākumam. Ir arī nodaļa, kas veltīta prūšu zemes un Latvijas teritorijas iedzīvotāju sakariem.
Interesanti bija salīdzināt prūšu valodu ar latviešu valodu- kā nekā trešā baltu tauta.

Mazliet lasīšanas prieku traucēja tie daudzie hronikas veidā pieminētie kari un personālijas. Saprotu, tas bija nepieciešami kopējai bildei, bet ar tiem boļeslaviem un gotfrīdiem biju mazliet apjucis- to bija tik daudz un nebija brīnums, ka pavedienu tajās hronikās ātri vien pazaudēju. Tādos brīžos prasījās tekstu papildinošas kartes un shēmas- tās būtu ļoti noderējušas gan robežu izmaiņu labākai saprašanai, gan daudzo karadarbību līdzsekošanai.

Viens gan nosēdās- prūši turējās pretī pamatīgi, ja jau pie šādiem kariem un likteņa triecieniem spēja tik ilgi izdzīvot. Visa tā iekarotāju nežēlība, apspiestība, valodas nīcināšana,… te iznākums ir skaidrs.
Ar grāmatu esmu ļoti apmierināts- glīts eksemplārs grāmatplauktam un izglītojoša informācija pašam.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.