Nosaukums: Profesora Dovela galva
Autors: Aleksandrs Beļajevs
Izdevniecība: Zinātne
Gads: 1970
LPP: 215

Par grāmatu
Marija Lorāna sāk strādāt pie profesora Kerna par asistenti un jau pirmajā darba dienā Marijai ir jāuzņemas klusēšanas zvērests- viņa nevienam nedrīkst stāstīt par to, kādus darbus viņa veic profesora Kerna mājās. Un nez vai kāds arī tam ticētu, jo Marijas galvenais pienākums ir rūpēties par dzīvu profesora Dovela galvu…

Droši vien šī grāmata bija visos padomju laiku grāmatplauktos. Un droši vien visi šo grāmatu ir lasījuši. Izņemot mani. Vismaz man ir tāda bezpamata nojausma.
Lai labotu šo neizlasīto grāmatraipu, tad savā lasāmajā sarakstā iekļāvu ”Profesora Dovela galva” un nule kā arī šo traipu izdzēsu.

Droši vien jēdzīgāka šī tīrīšana būtu bijusi gadus divdesmit atpakaļ, bet kā nu bija sanācis tā bija. Lieta tāda, ka šobrīd šī grāmata likās tāda… kā lai saka- naiva. Pusaudziski mazprasīga. Negribētu teikt, ka novecojusi, bet… ko var gribēt no fantastikas, kas sarakstīta 1925.gadā (1937.gadā autors šo darbu pārveidoja par romānu).

Stāsts ir par nesaudzīgo un slavaskāro profesoru Kernu, kurš, būdams profesora Dovela asistents, piesavinās visus Dovela nopelnus un viņu pašu izmanto kā eksperimentu- atstāj tikai Dovela galvu, kuru mākslīgi uzturot pie dzīvības, izmanto savu pētījumu pilnveidošanai. Lorāna, to visu redzēdama, nolemj pavēstīt pasaulei taisnību par Kerna noziedzīgajām darbībām, bet tiek ieslodzīta trakonamā.

Protams, stāstam ir tā laika morāle (labi- ļauni, pareizi-nepareizi) un pati fantastika ir tik, cik tās trīs runājošās galvas uz stikla galdiņiem. Viss pārējais ir ”savs laiks- sava fantastika”.
Šaubos, ka šodienas pusaudžiem šis stāsts varētu šķist saistošs, bet kas zin- varbūt, kā iesākums kādam fantastikas žanrā, tas nemaz nav arī tas sliktākais variants.

[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.