pēdejā velēšanās

Nosaukums: Pēdējā vēlēšanās
Autors: Andžejs Sapkovskis
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2016
LPP: 334

Andrzej Sapkowski
Ostatnie zyczenie
1993
Tulkojums latviešu valodā- Māris Salējs

Par grāmatu-
Rīvijas Geralts ir raganis. Viņš ceļo pa pasauli un piepelnās ar apkārtnes iztīrīšanu no dažādiem nešķīsteņiem. Bobolaki, kikimoras, strigas un kas tik vēl ne. Ir vietas, kur Geraltu sagaida kā draugu, bet vēl vairāk ir vietas, kur viņu labāk redzētu ejam, nevis nākam. Vai vēl labāk- redzētu beigtu. Kaut vai tikai tāpēc, ka viņš ir raganis- citādāks, atšķirīgāks un līdz ar to arī biedējošāks.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Andžejs Sapkovskis- Pēdējā vēlēšanās

Lai arī ar Rīvijas Geraltu es nebiju pazīstams, pirms grāmatas lasīšanas internetā sakasītās informācijas druskas teica, ka šī noteikti būs vērtīga un interesanta grāmatu sērija. Un es tiešām ceru, ka latviešu lasītājam būs iespēja tikt arī pie sērijas nākamajām grāmatām.

”Pēdējā vēlēšanās” ir nedaudz nepierasta stāsta forma. Vismaz es to tā uztvēru. Grāmata lasītājam stāsta atsevišķus notikumus un visu laiku ir sajūta, ka te nav tādas vienotas līnijas, pa kuru stāsts virzītos- tiek aprunāts vai izdzīvots viens vai otrs piedzīvojums, notiek gremdēšanās atmiņās …. bet pamazām saproti, ka kamolīts tomēr ritinās uz priekšu.

Geralts ir nenosakāma vecuma, sirmiem matiem un virkni spēju, kas viņam ir no ilgajiem treniņiem, zālītēm, mikstūrām un maģijas. Tāpēc viņam ir ātra reakcija, asa redze pat tumsā, spēja nolasīt domas un redzēt enerģiju. Tās viņam palīdz gan nogalinot kādu nebūt nešķīsteni vai diplomātiskās sarunās ar augstmaņiem. Lai gan pie pēdējā viņam vairāk noder plašās zināšanas, savaldība un gudrība tās likt lietā.

Te jāpiebilst, ka autors nav pārsālījis apveltīdams ragani ar enciklopēdiskām zināšanām. Un tas priecē, jo ir atstāts ļoti simpātisks apstāklis- lai arī Geraltam ir virkne pārcilvēcisku īpašību un viņš drīzāk ir mutants citu cilvēku acīs, viņā tomēr ir saglabātas cilvēcīgas īpašības- viņš kaut kur kļūdās, kaut kas nesanāk, kaut ko nezina.

Geralts labi pārvalda abus savus zobenus un arī maģiju, bet viņš tos lietā liek tikai galējas nepieciešamības apstākļos. Daudz labprātāk viņš rezultātu mēģina sasniegt bez asinīm. Pieturoties pie sava ragaņa kodeksa, lai gan pats mīl atkārtot, ka nekāda kodeksa nav. Un līdz ar to grāmata ir salīdzinoši nesarkana. Protams, ir arī cīņas, asinis un kāds mironītis ar klāt, bet tas ir piederīgi un bez pārspīlējumiem.

Īpaši būtu jāuzteic Sapkovska darba jautrais noskaņojums- nav tā, ka jāzviedz bez elpas, bet smaids brīžam tiek izvilināts (vai tad džinam pirmā izteiktā vēlēšanās nebija jautrs gājiens?). Vēl labs gājiens bija autora uzdrīkstēšanās izmantot Grimmu, Pero un Džambatista pasaku tēlus. Un ne banāli un pliekani, bet tā- ar odziņu.

Lai arī grāmatā netrūkst nebēdnības un fantāziju, ik pa laikam kā stīga tiek aizskarta arī kāda nopietnāka tēma- vai tas būtu sava veida rasisms/ nacisms, vai mazākā ļaunuma izvēles grūtums, vai bailes no citādā un nezināmā. Un ja šai stīgai ļauj skanēt nedaudz vairāk, tad uz izlasīto var paraudzīties arī ar nedaudz savādāku skatu, tajā pašā laikā nezaudējot neko no grāmatas fantāzijas pasaules.

Ja ir vēlme savu literāro apetīti pacienāt ar patiešām labu darbu, tad grāmata ”Pēdējā vēlēšanās” noteikti ir tā, kas remdēs izsalkumu jebkuram, neatkarīgi no literārās gaumes un vecuma.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.