Grāmata- Pēdējā vēlēšanās.
Nosaukums: Pēdējā vēlēšanās
Autors: Andžejs Sapkovskis
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2016
LPP: 334
Andrzej Sapkowski
Ostatnie zyczenie
1993
Tulkojums latviešu valodā- Māris Salējs
Par grāmatu-
Rīvijas Geralts ir raganis. Viņš ceļo pa pasauli un piepelnās ar apkārtnes iztīrīšanu no dažādiem nešķīsteņiem. Bobolaki, kikimoras, strigas un kas tik vēl ne. Ir vietas, kur Geraltu sagaida kā draugu, bet vēl vairāk ir vietas, kur viņu labāk redzētu ejam, nevis nākam. Vai vēl labāk- redzētu beigtu. Kaut vai tikai tāpēc, ka viņš ir raganis- citādāks, atšķirīgāks un līdz ar to arī biedējošāks.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Andžejs Sapkovskis- Pēdējā vēlēšanās
Lai arī ar Rīvijas Geraltu es nebiju pazīstams, pirms grāmatas lasīšanas internetā sakasītās informācijas druskas teica, ka šī noteikti būs vērtīga un interesanta grāmatu sērija. Un es tiešām ceru, ka latviešu lasītājam būs iespēja tikt arī pie sērijas nākamajām grāmatām.
”Pēdējā vēlēšanās” ir nedaudz nepierasta stāsta forma. Vismaz es to tā uztvēru. Grāmata lasītājam stāsta atsevišķus notikumus un visu laiku ir sajūta, ka te nav tādas vienotas līnijas, pa kuru stāsts virzītos- tiek aprunāts vai izdzīvots viens vai otrs piedzīvojums, notiek gremdēšanās atmiņās …. bet pamazām saproti, ka kamolīts tomēr ritinās uz priekšu.
Geralts ir nenosakāma vecuma, sirmiem matiem un virkni spēju, kas viņam ir no ilgajiem treniņiem, zālītēm, mikstūrām un maģijas. Tāpēc viņam ir ātra reakcija, asa redze pat tumsā, spēja nolasīt domas un redzēt enerģiju. Tās viņam palīdz gan nogalinot kādu nebūt nešķīsteni vai diplomātiskās sarunās ar augstmaņiem. Lai gan pie pēdējā viņam vairāk noder plašās zināšanas, savaldība un gudrība tās likt lietā.
Te jāpiebilst, ka autors nav pārsālījis apveltīdams ragani ar enciklopēdiskām zināšanām. Un tas priecē, jo ir atstāts ļoti simpātisks apstāklis- lai arī Geraltam ir virkne pārcilvēcisku īpašību un viņš drīzāk ir mutants citu cilvēku acīs, viņā tomēr ir saglabātas cilvēcīgas īpašības- viņš kaut kur kļūdās, kaut kas nesanāk, kaut ko nezina.
Geralts labi pārvalda abus savus zobenus un arī maģiju, bet viņš tos lietā liek tikai galējas nepieciešamības apstākļos. Daudz labprātāk viņš rezultātu mēģina sasniegt bez asinīm. Pieturoties pie sava ragaņa kodeksa, lai gan pats mīl atkārtot, ka nekāda kodeksa nav. Un līdz ar to grāmata ir salīdzinoši nesarkana. Protams, ir arī cīņas, asinis un kāds mironītis ar klāt, bet tas ir piederīgi un bez pārspīlējumiem.
Īpaši būtu jāuzteic Sapkovska darba jautrais noskaņojums- nav tā, ka jāzviedz bez elpas, bet smaids brīžam tiek izvilināts (vai tad džinam pirmā izteiktā vēlēšanās nebija jautrs gājiens?). Vēl labs gājiens bija autora uzdrīkstēšanās izmantot Grimmu, Pero un Džambatista pasaku tēlus. Un ne banāli un pliekani, bet tā- ar odziņu.
Lai arī grāmatā netrūkst nebēdnības un fantāziju, ik pa laikam kā stīga tiek aizskarta arī kāda nopietnāka tēma- vai tas būtu sava veida rasisms/ nacisms, vai mazākā ļaunuma izvēles grūtums, vai bailes no citādā un nezināmā. Un ja šai stīgai ļauj skanēt nedaudz vairāk, tad uz izlasīto var paraudzīties arī ar nedaudz savādāku skatu, tajā pašā laikā nezaudējot neko no grāmatas fantāzijas pasaules.
Ja ir vēlme savu literāro apetīti pacienāt ar patiešām labu darbu, tad grāmata ”Pēdējā vēlēšanās” noteikti ir tā, kas remdēs izsalkumu jebkuram, neatkarīgi no literārās gaumes un vecuma.
Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Humoriņš- ojā, humoriņš pa foršo. Nabaga džins, bet kāds nu kuram tas amats…! Man iepatikās Foltests, nu, tas strigas tēvs. Gudrs, maita, vai varbūt jāsaka- apķērīgs. Būtu gribējies, lai viņš figurē kā viens no stāstījuma pastāvīgajiem personāžiem. Un te nu nonākam pie tā, ko tomēr gribētos atzīmēt kā mīnusu. OK, mana vaina, ka lāgā nebija piefiksēts, kas būs tas, ko lasīšu. Gaidīju vienu kārtīgu romānu. Vajadzēja brītiņu laika, kamēr iebraucu, ka tā ir tikai daļēji saistītu stāstiņu virkne, saistīta caur pašu ragani (visu laiku gribējās lasīt- ragaini:) ). Nē, viss jau ir kārtībā, nav ne vainas, galu galā tas varētu būt arī vienīgais veids, kā aprakstīt (ne-)cilvēku ar tādu nodarbošanos. Ja visa viņa dzīve sastāv no tādām salasītām epizodēm- darbiņš te, darbiņš tur, kā gan citādāk par to lai pastāsta. Tomēr paliek drusku tāds kā sadrumstalotības iespaids. Pie tam- tas, kas tagad iztulkots, taču nav pirmais “gabals” sērijā, vai kā? Lāga nezinu, vai gribētos lasīt pārējo- skaidrs, ka gabaliņi turpinātu būt interesanti, bet vai tas nekļūtu par tādu kā autora pašmērķi- sacerēt vēl kādu gan saistošu, bet tikai epizodi?
Bet var jau būt, ka gluži otrādi- vajadzētu izlasīt visu un vēlams- sākot no sākuma, tad arī kopaina veidotos citādāk.
Jā, jau zināmu pasaku sižetu apspēlēšana (re- mūsu Eža kažociņš arī, kaut gan tas jau laikam nemaz nav “mūsu”)ir interesanta, tikai… nu, atkal tāds “tikai”- ja šāds paņēmiens jau nebūtu nācis priekšā dažās citās vietās- tai pašā Reklesa Spoguļpasaulē un seriālā Reiz sensenos laikos (Once upon the time). Lai gan- “nākt priekšā”, protams, arī ir tāds relatīvs jēdziens- slinkums pētīt, kāda bijusi hronoloģiskā šo “gabalu” rašanās secība.
Kopumā- ir OK, labi lasījās, pirkt laikam tomēr nepirkšu un citas sastāvdaļas svešvalodās nemeklēšu, bet ja nāks vēl kas priekšā latviski- tad jau gan izlasīšu.
Ja pareizi esmu sapratis, tad kopumā par ragani ir septiņas grāmatas un šis ir pirmais gabals.
Ā, tad anotācijā minētais “…”Ragaņa” cikla pirmā romāna “Elfu asinis” angļu izdevums…” ir “pirmais” citā nozīmē- tiešām pirmais romāns, to biš, pirmais garais vienotais stāstījums nevis stāstu virkne? Jepšu “pirmais angļu izdevums”?
Hmm, nu Tu mani apjucināji mazliet… netā atrodamā info saka, ka Elfu asinis (1994.g.) ir gadu pēc Ragaņa.
Citur redzams, ka Ragaņa īsstāsti (1986.g.) parādījušies arī pirms ”Pēdējā vēlēšanās” (1993.g.).
Jāpapēta sīkāk, bet izskatās, ka Raganim ir divas grāmatas un Ragaņa sāgai- piecas. Un vēl viena grāmata tām pa vidu.
Īsāk sakot- putra :) (vai nu brīvā brīdī jāizošņā kārtīgi vai arī jāpaļaujas, ka LV izdevēji ievēros secību (nebūs kā ar Nārnijas hronikām)).
jā, tieši tā. Iesākumā bija divas stāstu grāmatas, kam sekoja 5 romānu cikls.