Grāmata- Pavisam nedzirdēts stāsts.
Nosaukums: Pavisam nedzirdēts stāsts.
Autors: Jan Larri
Izdevniecība: Latvijas Vidusskolu skolotāju kooperatīva izdevums
Gads: 1938
LPP: 271
Ян Ларри-Необыкновенные приключения Карика и Вали.,1937.
Tulkojums latviešu valodā- Valdis Grēviņš
Par grāmatu-
Mamma nevar atrast Kriksīti un Guntiņu- abi bērni nupat vēl spēlējās smilškastē, bet tagad nav sasaucami. Kaimiņš Šmits ar suni Džeku apsola sameklēt abus bērnus. Bērnu pēdas viņus atved uz kaimiņmāju pie profesora Marmirmura. Lai arī profesors apgalvo, ka pie viņa bērni nav, suns nepārprotami rāda, ka bērni te ir bijuši un raujas uz loga pusi. Tā kā profesors dzīvo piektajā stāvā, tad bērni nevarētu būt izlēkuši pa logu. Profesors pamana, ka viņa kabinetā trauks ar viņa izgudroto eliksīru ir pustukšs, un saprot, ka bērni ir iedzēruši pamazināmo dzērienu un kļuvuši mazāki par kukainīti un pa atvērto logu aizlidojuši spāres mugurā. Profesors saprot, ka viņam ir jāatrod bērni un, iedzēris eliksīru, dodas briesmu pilnajā ceļojumā glābt bērnus.
Man bija neliels pārsteigums, kad uzzināju, ka Jans Larri ir vietējais- dzimis Rīgā. Kad lasīju bērnam priekšā šo grāmatu, biju pārliecināts, ka Valdis Grēviņš to tulkojis no somu valodas. Vai vismaz igauņu. Izrādās- krievu. Un Padomju Savienībā šis darbs bija ļoti populārs- vairāki izdevumi, kinofilma un animācijas filma piedevām. Es gan no savas bērnības šādu grāmatu neatceros ne paša plauktā, ne bibliotēkās. Vai nu bija deficīts, vai arī mums tulkotājs bija ”nepareizais”.
Esmu pārliecināts, ka bērnībā man šī grāmata būtu viena no lasītākajām un pārlasītākajām. Te ir viss, ko mazs un liels bērns var vēlēties- bīstami ceļojumi, nemitīgi piedzīvojumi, cīņas, bēgšana, kuģošana, džungļi ar bīstamiem dzīvniekiem (zāle un kukaiņi). Un visam pa virsu- bagātīgi izglītojošs ieskats kukaiņu pasaulē. Var uzzināt par zemesvēzi, par sienāzi, par kukaiņu vairošanos, kāpuriem, ūdensvabolēm, zirnekļiem ūdenī, skudru dzīvi, bišu un kameņu ligzdām, strautenēm, ziedu putekšņiem, diatomejām, navikulām, triceratejām, skudru lauvām, enoterām un ko tik vēl ne.
Var jau būt, ka visi nosaukumi mazajam lasītājam galvā nepaliks, bet skaidrs, ka kaut kas aizķersies noteikti. Un kas būtiski- zinās, ka tā ”neredzamā” kukaiņu pasaule ir pilna ar dzīvību. Gandrīz vai gribētos teikt, ka Jans Larri ir kā Žils Verns jaunākiem lasītājiem. Tik te nav gaisa balonu un nautilu, bet ir kamenes ar kurām lidot un mazlēpeņu pumpuri ar kuriem uzpeldēt ezera virspusē.
Burvīga grāmata, kuru iesaku izlasīt visiem mazajiem lasītmīļiem. Ja vēl mazais lasītmīlis ir starā par kukaiņiem, tad prieks par izlasīto būs dubultā. Ar garantiju.
P.S.
Vēlāk- 1959.gadā šī grāmata iznāca ar citu nosaukumu- Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi.
Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Es gan bērnībā šo lasīju. Atradu vecvecāku dzīvoklī pie mammas bērnības grāmatām. Atceros, ka arī ļoti patika.
Interesanti- tāds hīts jau tajos laikos, bet manā bērnībā/jaunībā nebija ne mazāko norāžu par tā eksistenci. Lai gan bibliotēkas apmeklēju un tur bija visas ejošākās grāmatas.
Par bibliotēkām nezinu, man arī bija mājās (joprojām ir), tāpēc pa bibliotēkām meklēt nevajadzēja. Bet mājās uzradās kā dāvana no vectēva; viņš tāds stingrs vīrs bija un neko vis mīļš opītis ne, bet dažu labu grāmatu šad tad uzdāvināja no saviem krājumiem. Foršs gabals, kaut gan no tās kukaiņu būšanas nekas daudz nav aizķēries, bet piedzīvojumi pa pirmo.