Kebers

Nosaukums: Patiesība par Harija Kebēra lietu.
Autors: Žoels Dikērs
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2014
LPP: 664

Par grāmatu-
Nola bija piecpadsmit gadus veca pusaudze un dzīvoja nelielā un mierīgā pilsētiņā Aurora. 1975.gada vasarā tur ieradās Harijs Kebērs- rakstnieks, kuram nedaudz pāri trīsdesmit gadiem un ir vēlme uzrakstīt savu vislabāko grāmatu. Nolas un Harija starpā uzplauka īsta kaut arī aizliegta mīlestība un īsi pirms abu nākotnes plānu īstenošanas Nola pazūd.
Trīsdesmit trīs gadus vēlāk Hariju apsūdz par Nolas slepkavību.

Saite uz izdevēja mājaslapu- grāmata Patiesība par Harija Kebēra lietu.

Man bija doma šo grāmatu lasīt paralēli ar citām grāmatām. Tā teikt- nedaudz pamainīt gaisotni starp plānākām grāmatām. Neizdevās! Tāpat neizdevās šo grāmatu palasīt pirms gulētiešanas- aizrāva uz pārsimts lappusēm un aizdzina miegu.

Tā ka nākas vien atzīties- mani šī grāmata aizrāva. Tā pamatīgi, ka otra grāmatas puse bija jāizlasa bez pārtraukuma upurējot brīvdienu, jo nagi niezēja uzzināt visu, kas bija savārīts ārēji tik mierīgajā un ne ar ko īpašajā Auroras pilsētiņā.

Viss sākās 1975.gadā, kad trīsdesmit ar astīti vecais Harijs ierauga pludmalē lietū dejojam Nolu Kellergenu. Tad vēl viņu tikšanās sīkpreču veikalā. Tad vēl, vēl… un sākās mīlestība. Viss vienkārši un varbūt mazliet pat arī banāli. Tik vienīgais- viņu vecums bija tas, kas lika viņiem mīlēt vienam otru slepeni. Kad viņi nogura no slēpšanās un izlēma bēgt no visu acīm Nola pazuda. Pirms tam viņu redzēja mežā bēgot no kāda vīrieša. Pēc tam par Nolu nebija nekādu ziņu.
Līdz trīsdesmit trīs gadus vēlāk sākās notikumu virpulis, kura centrā bija Harijs Kebērs- tagad jau slavens rakstnieks un universitātes pasniedzējs, kurš tika apsūdzēts par Nolas slepkavību.
Harijam palīgā dodas viņa audzēknis- Markuss Goldmens, arī rakstnieks, kuram izdevēji min uz papēžiem, gaidot viņa otro romānu. Diemžēl Markusam tagad ir baltās lapas sindroms un papildus tam ir jāizglābj savs vienīgais draugs no, viņaprāt, nepamatotas apsūdzības.

Ja kāds apgalvos, ka tas ir detektīvs, tad var piekrist, bet tikai ar nosacījumu, ka labs detektīvs. Es drīzāk šo gribētu nosaukt par ļoti labu spriedzes romānu. Trilleri ar noslieci uz detektīvu. Jo visa pamatā, lai arī bija Markusa izmeklēšana, te tomēr vairāk bija meistarīgi savīti pagātnes un tagadnes notikumi un to aculiecinieki. Pie tam savīti tā, ka līdz vainīgajam nonākt nevar, kamēr nav tikts finiša taisnē. Arī līdz nevainīgajam neizdosies tikt. Īsāk sakot- nekas nebūs skaidrs.

Par šo neskaidrību vēl jāpadomā vai pie vainas ir autora meistarība (nevar noliegt šo īpašību) vai vienkārši pārāk daudz tēlu, notikumi un visa kā vēl tur, kā rezultātā kamols šķetinājās lēni un neparedzami.

Vairāk uz otro variantu velk dēļ dažiem notikumiem, kuri tā arī īsti nenospēlēja līdz galam, piemēram psihiatrs vai fotogrāfija ar melno autiņu. Un dažreiz likās, ka tur arī atrodami daži tie neveiksmīgie sižeta un dialogu klupieni.

Lai arī pēc izlasīšanas tu saproti, ka autors ar tevi visas grāmatas garumā ir meistarīgi spēlējies, tu viņam neko negribi pārmest. Drīzāk tu viņam es pateicīgs par labu un aizraujošu (šo vārdu var droši pasvītrot) izklaidi.

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.