Nosaukums: Pasaules gals pulksten astoņos vakarā.
Autors: Staņislavs Lems.
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1989
LPP: 192

Sērija: Jaunības bibliotēka
Tulkojums latviešu valodā- Rita Luginska

Par grāmatu-
Staņislava Lema stāstu krājums, kurā ir apkopoti sešpadsmit viņa stāsti.

Šo grāmatu atceros no vēlas bērnības- vāks bija gana izteiksmīgs, lai tas iespiestos atmiņā, bet kaut kas pietrūka, lai ņemtu un izlasītu. Tāpēc arī iekļāvu šī gada lasāmlistē.

Nemaz nebiju gaidījis, ka tik plānā grāmatā būs tik daudz jauku brīžu un interesantu domu. Man tā vien sakārojās to ausī ieliekamo sarunbiedru vai mašīnu, kas izpilda vēlmes. Vēl jau tur bija lietas, kuras ja ne gluži gribējās, tad likās redzētas un dzirdētas daiļdarbos (laikam tas nozīmē, ka kāds ne reizi vien ir iedvesmojies no Lema daiļrades).

Katrā ziņā stāstiņi bija patīkama atpūta- daži bija jautrāki, daži mazāk jautri, bet visi bija kolosāli. Es jau gribētu teikt, ka liela daļa no šiem stāstiem vairāk izlasījās kā pasakas par vai ap robotiem. Vismaz tā sanāca (vai gribējās) tās uztvert. Tādas fantastikas pasakas.

Pēdējie divi stāsti (”Mister Džons, vai jūs vispār eksistējat?” Un ”Pasaules gals pulksten astoņos vakarā”) bija ar tādu kā morāli un pārdomām. Īpaši vēl ar privilēģiju uz to atskatīties no šodienas pieredzes. Uz ko cilvēki iet un ko viņi tik nav gatavi darīt, lai tik sevi ilgāk noturētu uz planētas vai pierādītu kaut ko. Stāstā ”Trurla mašīna” ar senā tēma- mašīnu sacelšanās, kur vīdēja divas domas- mašīna arī ir cilvēks un pietiek vien ar sīkumu, lai tā sāktu niķoties. Nu jā, arī tas jau ir piedzīvots n-tajās kinofilmās.

Noteikti nav zaudējusi ne grama laika ritējumam un droši ir lasāma arī mūsdienās. Varēs gan izglītoties ar žanra klasiku (vismaz man to tā gribētos uztvert), gan atklāt sev ko jaunu.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.