Nosaukums: Pasaku stāstnieks
Autors: Antonija Mihaēlisa
Izdevniecība: Jānis Roze
Gads: 2015
LPP: 350

Antonia Michaelis- Der Märchenerzähler., 2011.
Tulkojums latviešu valodā- Inga Karlsberga

Par grāmatu-
Annai drīz būs astoņpadsmit un viņas svarīgākais uzdevums šobrīd ir nokārtot visus eksāmenus un ieskaites skolā. Viņa ir pārliecināta- tas izdosies. Lai arī viņai ir daudz draugu, dažbrīd Annai liekas, ka viņa dzīvo tādā kā burbulī, kur ir viņa viena pati un mūžīgi kaut kur fonā esošie vecāki.
Tanateks ir skolas dīvainis- mūždien ģērbies armijas jakā, uzmaucis uz galvas cepuri un klausās savu pleijeri. Skolā viņu dēvē par poļu sīktirgoni un viņu pamana tikai tāpēc, ka viņš tirgo narkotikas.
Kādu dienu Anna skolā atrod lelli. Izrādās- tā ir Tanateka māsas lelle. Un ārpus skolas skolas Tanatekam ir arī vārds- Ābels. Un viņš savai māsai stāsta pasaku.

Tā nu sanāca, ka no viena, bloga komentāros pieminēta darba, aizsākās maza ķēdīte, kā rezultātā tiku gan saintriģēts ar ”Pasaku stāstnieku”, gan arī tiku pie iespējas savu intrigu pabarot. Un par šo visu notikumu ķēdīti varu tikai priecāties- izlasīju spēcīgu un interesantu darbu.

Annai mācības iet viegli un tuvojošās pavasara ieskaites un eksāmeni viņu nebaida- gan jau visu nokārtos un tiks studēt tur, kur izlems. Viņai skolā ir gan draugi, gan draudzenes, bet tāda īsta sirdsdrauga nav. Varbūt tāpēc, ka viņa bieži jūtās kā zilā gaisā pildītā burbulī un labprātāk laiku pavada pludmalē, veroties jūrā.
Laikam tāpēc viņa līdz šim brīdim nebija pamanījusi Tanateku. Tas ir- pamanījusi bija, bet īsti ievērojusi ne. Jo Tanateks starpbrīžos mūždien stāvēja ārā pie velosipēdu novietnes un tirgoja zāli, ripas vai ko vēl. Viņš bija poļu sīktirgotājs. Neviena nepamanīts un neievērots. Ja nu vienīgi tad, kad viņš gulēja stundās.
Kādu dienu Anna atrada klasē lelli, kura bija aizkritusi aiz dīvāna. Un tad viņa pirmo reizi runāja ar Tanateku. Un atcerējās viņa vārdu- Ābels. Izrādās tā ir Ābela mazās māsas lelle, kuru viņš bija pazaudējis.
Nedaudz saintriģēta, Anna kādu dienu izsekoja Ābelu un redzēja kā Ābels no sākumskolas paņem savu sešgadīgo māsu un dodas dzert kakao uz netālo studentu kafejnīcu . Neuzkrītoši apsēdusies pie blakus galdiņa, Anna nolēma paklausīties par ko mūždien klusējošais Ābels runā ar savu māsu. Un te viņa pirmoreiz izdzirdēja pasaku.

Visā šajā stāstā mani nepārliecināja tikai divas lietas. Bet par to vēlāk. Vispirms par jauko. Un jaukā te netrūka- grāmata ir eleganti uzrakstīta ar pamatīgu domu it visam apakšā. Protams, to var lasīt arī tā- pa virsu. Pārskrēji ar acīm pār rindiņām un jau tver nākamās. Bet īstenums slēpjas aiz rindiņām. Tur ir tā smagākā daļa. Tā domāt liekošā. Ēnas puse. Un Anna lieliski to parāda- sākumā viņa aizraujas ar pasaku, tad ar Ābelu, tad ar Mihu un tikai tad nāk apjausma, ka pasaka ir pārāk īsta. Un tad viņa kļūst pieaugusi, ka par Gita, viņas labākā draudzene, neuzdrošinās teikt visu mūžu ierasto ”mans mīļais bērns”.
Ābels kā bija, tā arī palika mīklaina persona. It kā jau skaidrs- puika cenšas visu izdarīt, lai Mihai būtu labāk, bet tie viņa centieni īsti neuzrunā. Jā, attaisnojumus tam visam varēja grāmatā atrast, bet pa vidu pamatīgi maisās mana, kā pieauguša cilvēka, domāšana.

Autore ļoti prasmīgi spēlējas ar lasītāju un sākotnējo romantisko gaisotni lēnām pārgrieza trillerī, kur lasot visu laiku nākas šaubīties un domāt par kāda no varoņa piederību pasakai vai skarbajiem realitātes nodarījumiem. Un beigas bija emocionāli ļoti uzasinātas. Par to žetons autorei.
Beigās vēl īsi par to, kas nepārliecināja. Pirmā lieta- notikumi laivu šķūnī. Precīzāk- viss notiekošais pēc tam. Ja Annai būtu citi argumenti, tad jā, ticētu. Šoreiz nepārliecināja.
Otrā- Ābela atklāsmes mirklis sarunai ar Bertilu. Kaut kā savādāk, kaut kā nejaušāk, kaut kā…. vienalga kā, bet ne šādā te prastā mobilā ierakstā. Īpaši jau Ābels, kurš visu laiku klusē. Īpaši pret tādiem kā Bertils.
Šie divi nepārliecinājumi darbam iegrieza. Varbūt ne pārāk dziļi, bet sāpīgi gan. Lai vai kā- darbs ir ļoti labs un noteikti ir vērts izlasīt.

P.S.
Tiem, kas izlasīja- atceraties pirmo nodaļu? Jā vai nē gadījumā iesaku pārlasīt. Dažas lietas var palikt skaidrākas vai arī nedaudz savādākas.

P.P.S.
Vai mazā Miha būtu kaut kā jāasociē ar Mihaēlisu (Miha-ēlisa) pašu vai tas tik tāds autores izgājiens?

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.