Grāmata- Par ko es runāju, runādams par skriešanu.
Nosaukums: Par ko es runāju, runādams par skriešanu
Autors: Haruki Murakami
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2015
LPP: 176
Hashiru koto ni tsuite kataru toki ni boku no kataru koto
Haruki Murakami
2007
Tulkojums latviešu valodā- Ingūna Beķere
Par grāmatu-
Murakami personīgās pārdomas par savu dzīvi skrienot un rakstot.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Haruki Murakami- Par ko es runāju, runādams par skriešanu
Haruki Murakami laikam mierīgi varētu izdot grāmatu par to kā viņš guļ un nešaubos, ka to viņš uzrakstītu tikpat aizraujoši un tikpat pārdomu rosinoši, kā visas viņa grāmatas. Šo ieskaitot.
E neesmu skriešanas piekritējs. Ne tuvu. Bet, lai cik triviāli šī frāze neskanētu- Murakami manī kaut ko iekustināja. Nu līdz skriešanas ievilkšanai ir patālu, bet kaut kas iekšā ieslēdzās. Laikam tas viņa dziļais un filozofiskais miers, kurā viņš dalījās caur šo grāmatu.
Ļoti personiski, ļoti izjusti un ļoti interesanti. Jā, par skriešanu un gatavošanos skriešanai var uzrakstīt arī interesanti. Pat priekš tādiem neskrējējiem kā es. Interesanti, kā šī grāmata lasītos skrējējiem?
Grāmata ir plāna, tikai ar deviņām īsām nodaļām, kurās rakstnieks dalās pieredzē ar vairāk kā desmit gadus seniem notikumiem, kuros mums, viņa daiļrades cienītājiem, ir iespēja iepazīt viņu kā cilvēku. Kā cilvēku, kurš mērķtiecīgi virzās uz savu nosprausto mērķi, vai tas būtu džeza bārs (te nāk prātā viņa romāns Uz dienvidiem no robežas, uz rietumiem no saules), vai rakstnieka karjera, vai iknedēļas skriešanas treniņi, vai noskrietie maratoni (tagad to skaits laikam tuvojas jau četrdesmit), vai triatlona sacensības, vai ultramaratons…. Lasot viņa pārdomas par pēdējo, likās, ka pats nedaudz skrienu ar viņu šos simts kilometrus. Un visos šajos notikumos viņš sevi parāda tādu, kāds viņš ir. Nu, vismaz viņš tā apgalvo (nav pamata viņam neticēt).
Murakami grāmatas pēcvārdā atzīstas, ka skriešanu šajā darbā izmantojis kā starpnieku, lai mēģinātu tikt skaidrībā ar to, kas šajā laikā (25 gados) viņš ir bijis kā rakstnieks un kā parasts cilvēks. Un laikam jāpiebilst- arī kā skrējējs. Ja jau viņš pats uzsver, ka uz kapakmens viņa nodarbošanos raksturotu divas nodarbes- rakstnieks un skrējējs.
Pēc šāda personīga darba ir sajūta, ka tagad tu Murakami pazīsti ne tikai kā rakstnieku, bet arī kā foršu cilvēku. Ka viņš kļuvis tev kā čoms. Gandrīz vai gribētos ar viņu noskriet kopā kādu īsu distanci. Tā, plecu pie pleca. Neko nerunājot un neko nedomājot. Tāpat kā viņš to dara.
Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
P.S.
Es neesmu piekasīgs, bet- vai man vienam šajā grāmatā [ne]esošie komati jauca gaisu?
Man patika kā Murakami, rakstīdams par skriešanu, izstāsta par dzīvi un daudz ko citu. Gribēju pirkt LV izdevumu, bet Tava piezīme par komatiem dara uzmanīgu. Ir traki jeb tikai dažās vietās kļūmes?
Nē, nē. Manu piezīmi var droši neņemt vērā. Tas ir tikai jautājums, jo man pašam ar komatiem ir kā ir. Gribēju zināt vai man jāatkārto komatu likšanas principi :)
Un tie komati krita acīs tikai pašā sākumā. Varbūt vēlāk acis pierada vai arī kļūdu, manuprāt, nebija. Bet varbūt pie vainas ir pati teikumu uzbūve- likās tāda samocīta. Un tas varbūt arī jauca ritmu. Tāpēc arī atļāvos nelikt 10.
Izvilku dažus piemērus:
Vari lasīt avokado koku vēsajā pavēnī, pēkšņi iedomājies, vari nopeldēties Klusā okeāna dienvidu ūdeņos, un šāda dzīve rada cilvēkos laimes sajūtu. (12.lpp)
Visādu darāmu sīkumu nezin kāpēc sakrājas ar katru gadu vairāk. (15.lpp)
Arī kā pieaugušajam mans raksturs nav mainījies. (16.lpp)
Tāpēc to, kas ir taisnīgi un kas netaisnīgi, var saprast, tikai novērtējot ilgtermiņā. (47.lpp)
Tādā gadījumā es kā šīs grāmatas autors par to ļoti priecātos. Taču cilvēkiem ir nosliece vai tās nav ar kaut ko nodarboties. (49.lpp)
Strečinga trenere ir gan jauna sieviete, bet ļoti spēcīga. (85.lpp)
Kā jau minēju- man pašam ar komatiem un teikuma būvēšanu ir vāji, tāpēc cenšos nekritizēt citus. Bet te man tas krita acīs, jo ik pa laikam sanāca paklupt kādā teikumā (komats? uzbūve? manas iedomas?). Tāpēc gribējās dzirdēt citu lasītāju un valodas pratēju domas.
Un atkārtojos- grāmata, neskatoties uz šo visu, ir ļoti interesanta.