Mišels Velbeks- Pakļaušanās

Nosaukums: Pakļaušanās.
Autors: Mišels Velbeks
Izdevniecība: Jānis Roze
Gads: 2016
LPP: 224


Michel Houellebecq- Soumission., 2015.
Tulkojums latviešu valodā- Dens Dimiņš

Par grāmatu-
Fransuā ir kādas Francijas universitātes pasniedzējs- nedaudz virs četrdesmit, laba akadēmiskā karjera, pierasts darbs, daži labi kolēģi un studentes mīļākās, kuras ik pa laikam maina. Likās, ka tā tas arī turpināsies, bet politiskie notikumi Francijā ieviesa būtiskas korekcijas arī viņa darbā- pirmo reizi par Francijas prezidentu kļūst musulmanis, kuram ir vēlme ne tikai nostiprināt draudzīgas attiecības ar citām musulmaņu valstīm, bet arī ieviest musulmaņu paražas un likumus Francijā. Līdz ar to darbu universitātē nākas pamest ne tikai sievietēm, bet arī tiem, kuri nav pārgājuši islāmā.
Fransuā, lai arī ticis atlaists ar labu pensiju, pēc neilga pārdomu brīža tomēr nolemj pakļauties jaunajai dzīves kārtībai.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Mišels Velbeks- Pakļaušanās

Citātbildes var skatīt šeit- #lasuPakļaušanās

Ar Velbeka daiļradi biju nolēmis iepazīties izlasot ”Karte un teritorija”, kuru ieliku arī šī gada lasāmajā sarakstā, bet dzīve kārtējo reizi ievieš korekcijas un pirms līgo svētkiem tiku pie Velbeka jaunākā darba ”Pakļaušanās”, kuru, izmantojot brīvu dienu, arī izlasīju.

”Pakļaušanās” mēs varam izlasīt kāda universitātes profesora stāstu par sevi- viņš pirmajā personā mūs iepazīstina ar saviem akadēmiskajiem pienākumiem, kas jau vairāk vai mazāk ir rutīna- nolasīt dažas lekcijas pirmajam vai otrajam kursam, parunāt ar doktorantiem, pa retam aprunāties ar kādu kolēģi. Tikpat liela rutīna ir mīļāko maiņa, kuras viņš izvēlas no savām studentēm. Tā, uz pusgadu. Ilgāk ne. Ja nu vienīgi ar Mirjamu sanāca ilgāk.

Bet sākoties politiskajām pārmaiņām, Fransuā sāk nojaust, ka izmaiņas skars arī viņu. Kaut vai ar to, ka Mirjama (ebrejiete) aizmuka uz Izraēlu. Un skāra ne tikai viņu- visa Francija pamazām pakļaujas, jo nule pie varas nākušais Francijas prezidents, kurš pārstāv Musulmaņu brālību, spēj ne tikai spoži uzstāties, bet arī ar darbiem panākt valstī kārtību. Tie nemieri un slepkavības priekšpilsētās ātri vien norimstas. Arī nauda no jaunajām sadraudzības valstīm (musulmaņu) ienāk bagātīgi. Un cilvēkiem nekas cits neatliek, kā pakļauties šiem jaunumiem, jo viss it kā normalizējas, nomierinās, stabilizējas.

Pakļauties, ka universitātē sievietes vairs nedrīkst būt mācībspēki. Pakļauties, ka universitātes nosaukumu tagad papildinās ”islāma” vai ”musulmaņu” priedēkļi. Pakļauties, ka akadēmiskajai karjeras turpināšanai ir svarīgi pāriet islāmticībā. Pakļauties, ka var (un vajag) būt vairāk sievu. Pakļauties….

Var jau būt, ka Velbeks vienā vai otrā jautājumā tā pavairāk sabiezināja krāsas vai šo to notušēja. Bet tas šim stāstam piestāvēja. Bija jārada tā gaisotne ar šādiem, mazliet provokatīviem, paņēmieniem. Un īsti labi šis darbs lasījās kopā ar pēdējiem politiskajiem notikumiem Lielbritānijā.

Velbeka ”Pakļaušanās” ir ļoti laba grāmata, kas bez aplinkus mājieniem izgaismo mūsdienu sabiedrības domāšanu un uzvedību, kur svarīgākais ir iegrimt labsajūtas pilnā apātijā un nedomājot, bez cīņas pakļauties citu dominējošam viedoklim.

Vēl viens pluss šai grāmatai ir tas, ka tagad jūtu- prasās vēl kāds Velbeks. Apetīte ir uzkurināta. Tagad prasās to papildināt ar pārējiem Velbeka darbiem.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.