Nosaukums: Oligarhs
Autors: Braiens Heigs
Izdevniecība: Kontinents
Gads: 2009
Lappuses: 432

Par grāmatu-

Padomju Krievijas pēdējās dienas. Pie varas raujas Jeļcins, kuram palīdzību politiskās kampaņas finansēšanā sniedz jauns un talantīgs krievu biznesmenis.
VDK vecā gvarde nedomā padoties un izstrādā nežēlīgu plānu gan kā sagrābt varu atpakaļ savās rokās, gan arī nogrūst no politiskās skatuves jauno biznesmeni. Bet ar to VDK plāni nebeidzas- viņiem vajadzīga arī jaunā biznesmeņa nauda.

Laikam šoreiz ir viena no tām retajām reizēm, kad grāmatas ceturtā vāka anotācija nemelo- šis tiešām ir spraigs vēstījums par Krievijas (un Padomju Savienības) izpratni par uzņēmējdarbību. Vismaz tādu, kāda tā ir dzirdēta tajos pārmaiņu laikos (un laikam arī šajos laikos).

Grāmatas sākums ir mierīgs, it kā iesilda lasītāju pirms lielāka skrējiena cauri lapaspusēm, kas pamazām tā arī sanāk- notikumi diezgan straujā tempā un ar lieliem soļiem pārsviežas te no viena notikuma, te pie otra, bet tai pat laikā viens otru papildinot, kas ne mazākā mērā neļauj lasītājam apjukt. Grāmata lasās diezgan viegli un interese par sekojošiem notikumiem burtiski dzen uz priekšu.

Dažbrīd gan nākas nedaudz pabrīnīties par attēloto varoņu vieglprātīgu attieksmi pret savu drošību, ja jau makā ir tik daudz naudas, bet viss mierīgi norakstās uz galveno varoņu pieredzes trūkumu, kas ar katru jaunu triecienu kļuva mazāks un mazāks. Katrā ziņā ar laiku Aleks Koņēvičs ar savu sievu Jeļenu, izbaudījuši visus ”labumus” ko spēj dot valstu specdienesti un nepareizo cilvēku pārāk lielā ietekme uz tiem, spēja izdzīvot un pat pielāgoties šķietami bezcerīgās situācijās. Varbūt dažreiz bija jūtams, ka viņiem uzsmaida pārāk liela veiksme, bet ja jau autors pēcvārdā bija pieminējis, ka par pamatu ņemts dzīves piespēlēts sižets (Aleksam un Jeļenei ir dzīvi prototipi), tad laikam jāatzīst, ka kādam ir paveicies. Noteikti lielāka interese būs tiem, kuri piedzīvoja paši šo laiku un varēja pa masu informācijas līdzekļiem vērot tā laika biznesa rašanos postpadomju telpā.

Vienīgais trūkums, kas piemīt šai grāmatai ir vāka dizains- lai man piedod vāka dizaina autors, bet grāmatnīcā, kur grāmatām ir jākonkurē savā starpā, ir pagrūti ar šādu bildi pielauzt potenciālo lasītāju to paņemt rokās un pašķirstīt. Bet tā kā galvenais tomēr ir un paliek saturs, tad var šo mazo mīnusu arī neņemt vērā- satura kvalitāti tas ne mazākā mērā neiespaido.

Šīs, kā arī citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.