Geimens

Nosaukums: Okeāns ielas galā.
Autors: Nīls Geimens
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2014
LPP: 208

Par grāmatu
Viņam ir tuvu pie piecdesmit, un pirms došanās uz bērēm viņš piestāja pie Hempstoku fermas, lai kādu brīdi uzkavētos pie Okeāna- pēc skata parasta dīķa, kurā mīt viņa bērnības draudzene Letija.


Pēc izlasīšanas pat nācās pāršķirstīt grāmatu vēlreiz, lai pārliecinātos vai tiešām Geimens galvenajam varonim nebija iedevis vārdu? Lasot darbu nevarēja just, ka trūktu kaut kas. Tā kā ne atmiņa, ne grāmatas pāršķirstīšana vārdu neatrada, tad nāksies vien galveno varoni saukt par ”viņu”.

Viņa bērnība pagāja kādā Anglijas miestiņā un viņam nebija daudz draugu. Drauga lomu viņam pilnībā uzņēmās grāmatas- tā viņš lasīja daudz un visur. Vēl drauga lomu gandrīz uzņēmās mazs kaķēns, bet diemžēl kaķēnu nobrauca.

Un ar šo mirkli arī sākās viņa piedzīvojumi. Lai gan par piedzīvojumiem tos grūti nosaukt. Drīzāk tādu kā nelielu cīņu, kurā viņš, kā nejaušs viesis paciemojies Hempstoku triju paaudžu sieviešu fermā, ņēma visnotaļ svarīgu lomu. Ne kā cīnītājs, bet drīzāk kā objekts par kuru notika cīņa.

Hempstoku sievietes savā veidā rūpējās par kārtību pasaulē un neļāva blusām te ieperināties. Diemžēl, Letijas vēlmē parādīt jaunajam draugam otru pusi, viņa kājā radās caurums- durvis, kas ļautu ne tām labākajām būtnēm atgriezties atpakaļ. Par laimi Hempstoku vecmāmiņa ir liels meistars un viņai izdevās likvidēt šīs durvis. Tikai lauska sirdī gan palika…

Autoram padodas savērpt smalku tīklu pat tur, kur liekas viss ir mierīgi un vienkārši- lauku ainava ar mazām lauku saimniecībām, starp kurām, ielas galā, ir arī Hempstoku īpašums. Un ļaunais tēls ir ļauns nevis tāpēc, ka viņam patīk darīt citiem pāri, bet tāpēc, ka tas ir ļauns. Ar savu ļauno plānu un aprēķinu. Un ja vēl tas ļaunums ierodas pie tevis mājās kā bērnu auklīte Ursula, bet tu kā bērns esi spiests klusēt, jo pieaugušie jau pamana tikai to, kas viņiem ir ļauts pamanīt, tad nekas cits neatliek kā bēgt no mājām. Tikai kā lai to izdara, ja ļaunā blusa ir atstājusi tevī kādu daļu no sevis un burtiski nolasa tavas domas.

Pēc izlasīšanas nezinu ko sacīt- it kā gribas teikt, ka pa īsu, bet tajā pat laikā- saņēmu visu ko vajadzēja un ko grāmata varēja dot. Lai arī tā cīņa un mazās šausmas, kas puikam bija jāpārdzīvo, bija diezgan koncentrētas un pāris lappušu garumā, ne mirkli nelikās, ka kaut kas pietrūktu.
Tas bija tieši tik daudz, lai apjaustu, ka ikvienā var būt sava daļa ar tumšo spēku, sava daļa ar neuzmanību un vieglprātību, sava daļa ar vēlmi pašupurēties un sava daļa ar vēlmi nožēlot savas agrāk pieļautās kļūdas.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.