Nosaukums: Nemiers
Autors:
Valdis Felsbergs
Izdevniecība: Gandrs
Gads: 1994
LPP: 275

Par grāmatu-
Valda Felsberga stāstu krājums.

Dažreiz vienkārši notiek tā, ka grāmata nonāk pie tevis un tu to izdomā lasīt. Bez ieteikumiem, reklāmas vai kāda nebūt cita iemesla. Tā arī bija ar šo grāmatu- vai nu kādā maiņu galdā paņēmu vai arī bija kādā no daudzajiem maisiem, pie kuriem tiku pašiverēt.
It kā necila grāmata- pelēki vāki, neuzrunājošs zīmējums, padzisuši burti… bet ja nu teksts slēpj ko labu? Jāizlasa!

Sākums it kā bija labs- īsi stāstiņi, kuros var saskatīt tēmas no deviņdesmitajiem, mazliet negaidīti pavērsieni, viss tāds dzīvs un līdz ar to uzrunājošs. Tas nekas, ka klišejiski un dažviet varbūt pat banāli. Liekas, ka autoram tāds rokraksts. Bet tad vienā brīdī saproti, ka neba te rokraksts pie vainas.
Autoram nav vēlēšanās t
ev pasniegt savu stāstu, savas domas un sarunāties ar lasītāju. Te viss i pliks aprēķins- maukt tieši lasītājam pa saules pinumu. Un maukt ar šoku, brutālu seksu un pretīgumu. Likt lasītājam skurināties, viebties un pārdomāt vai vērts turpināt- nogrieztas kājas, izvarošana, smadzeņu ēšana, pašnāvība, homoseksuālas attiecības, šizofrēnija….
Ja vēl pirmie stāsti to tik ļoti neparādīja, tad visa grāmata ir slima. Zinu, ka tā neklājas teikt, jo mākslā katrs var izpausties kā vēlas. Tikai te jāsaprot vai te vispār ir māksla? Protams, katrs pats var izlasīt un mēģināt to saprast, bet es noteikti nebūšu tas, kurš to ieteiktu darīt. Pat ne bada laikā.
Ja nu kāds ļoti vēlas izlasīt vismaz kaut ko, tad tikai pēdējo stāstu par bērēm. Tas bija labs. Patiešām! Viss pozitīvais vērtējums tikai par šo vienu stāstu.

Grāmatas vērtējums: 3/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.