vardene

Nosaukums: Novadu vārdene.
Autors: Janīna Kursīte
Izdevniecība: Madris
Gads: 2008
LPP: 526

Par grāmatu-
Senu un ne tik senu, bet varbūt nedaudz piemirstu vārdu vārdnīca, jeb kā autore pati saka- vārdene. Vārdene, kurā ne tikai paskaidrota vārdu nozīme, bet labākam izskaidrojumam pievienoti arī vēsturiski notikumi, citāti, receptes, kuros šie vārdi ir sastopami.

Ikdienā vārdnīcas nelasu. Pat neikdienā nelasu. Parasti vārdnīcas es izmantoju tad, kad vajag atrast kāda vārda vai frāzes tulkojumu. Šoreiz sanāca izlasīt, lai gan plānos tas neietilpa. Pērkot grāmatu izstādē šo vārdeni, man bija doma to nolikt plauktā un pašķirstot ieraudzīt kādus interesantus vārdus vai to skaidrojumus. Bet- kā sāku šķirstīt, tā arī sāku lasīt.

Jā, negaidīti sižeta pavērsieni vai spilgti galveno varoņu raksturojumu te nav. Toties ir pižulis, tāpiņš, patekas, pizla (visi šie vārdi nozīmē- vājš, nestiprs alus). Vai ”skobris”, kas, savukārt, nozīmē stiprs alus. Vēl uzzināju, ka ”čuras” nozīmē ne tikai čuras, bet arī ēdiens, kas tiek gatavots no cūku bēru atlikušajiem mazajiem gabaliņiem, kas cūku sadalot kur nekur atkrīt.

Nebiju arī piefiksējis, ka ikdienā pierastais vārds ”burts” ir rados ar burvjiem un buršanu.

Vēl ir krumslis (kājas potīte), maukls (lamatas), patapa (brīvs laiks, vaļas brīdis), greza (cilvēks, kas nevīžīgi strādā), tuksne (tukša vieta, tuksnesis), sipaks (sīkulis, sīkmanis) un daudzi, daudzi citi vārdi.

Es nezinu cik to ir kopā (nekur neatradu pieminētu skaitu), bet 500 lappusēs ir pietiekami daudz, lai saprastu vienu- mums tā valodiņa ir gana daiļa, lai nevajadzētu aizņemties vārdus no svešām mēlēm. Spēj tik atcerēties un ieviest tos dzīvē. Vismaz man ir doma vēl pašķirstīt (palasīt vēlreiz?), lai atrastu kādu (kādus) vārdus, kurus mēģināt iepīt savā ikdienā. Varbūt tā izdotos vēl kādam pielipināt un šādi atgriezt vārdu plašākā apritē. Kaut vai tas ”pižulis”. Manuprāt, ļoti labs apzīmējums slābenam alum.

Vārdene ir sadalīta it kā trijās daļās no kurām visapjomīgākā ir pirmā daļa; pirmajā cilvēka valodas pasaule, ēdieni, dzērieni, rituāli, laika apstākļi. Otrajā- vairāk dabas pasaule, bet trešajā- iespējamie jaunvārdi.
Trešā daļa gan nedaudz ”krita ārā” no kopējā katla, bet kā autore priekšvārdā minēja- tas viss ir ar nodomu.

Vēl tik jāpiemin vārdenē esošās receptes- dažas bija tādas, kuras lasot ne tik daudz ražoja siekalas, bet radīja interesi- un kā būtu pamēģināt šo vai to, kas pārsimts gadus atpakaļ bērneļiem bija liels gardums? Vai piemēram ”siltalus”- ar garšvielām, cukuru, pienu, olas dzeltenumu sakarsēts alus.
”Dažreiz alu uzsildīja ar pienu, – tas bija siltalus; nereti tajā iedrupināja arī biezpienu”.
Vai tad neizklausās gana intriģējoši? Vēl ir recepte ar siltu alu un krējumu. Protams, netrūkst arī dažādu putru receptes.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.