Nosaukums: Nakts ”Mežāžos”
Autors: Viktors Lagzdiņš
Izdevniecība: Tapals
Gads: 2006
LPP: 183

Par grāmatu-
Juris Insbergs kopā ar savu sievu Rasmu iegādājās māju ”Mežāži”. Nomaļa ēka laukos, meža ielokā. Kā radīta, lai patvertos no pilsētas kņadas. Un ļoti laba vieta, lai nosvinētu Jura četrdesmito dzimšanas dienu. Uzaicināja tik dažus ciemiņus- draugus un kolēģus. Bet ap deviņiem vakarā notika nelaime- Juri atrada pagrabā mirušu. Lai arī pirmajā acu uzmetienā izskatījās, ka Juris paklupis, ciemiņu vidū ir Jura draugs- Ģirts, kurš strādā milicijā un ātri vien saprata, ka slepkava meklējams tepat- starp Jura viesību dalībniekiem.

Tiklīdz uzzināju, ka filmai ”Aveņu vīns” ir pirmavots un tā ir grāmata, tā āķis bija lūpā un gaidīju tik piemērotu brīdi lasīšanai. Nav tā, ka baigi pie sirds ietu krimiķi, bet filmai bija kaut kāds šarms, kas katru reizi turēja pie ekrāniem, lai arī viss jau redzēts un vainīgais zināms.
Brīdis lasīšanai pienāca. Mazliet jau baidīja, ka traucēs filma un zināmais par procesu, beigām un motīviem. Bet nē- lasījās ar pamatīgu azartu un interese neatslāba ne mirkli.

Lai arī Jura dzimšanas dienas ballītē nav daudz ciemiņu, troksnis un kustība ir ievērojama- plašu atskaņotāju darbina teju uz pilnu klapi, ēšana, dzeršana notiek kā pa lieliem svētkiem. Kādam gribas uzpīpēt, kādam galva sāp un gribas atgulties, kādam paskatīties televizoru, vēl kādam gribas nolīst klusumā. Kā, piemēram, Jura draugam Ģirtam. Bet ilgi viņam neļauj palikt vienatnē- jāiet meklēt jubilārs, kuru sieva jau vairākas minūtes nevar atrast. Ar kopīgām pūlēm Juri atrod pagrabā. Mirušu. No pirmā acu skatiena- nelaimes gadījums. Juris bija tā pavairāk iedzēris un nokrita pa trepēm. Bet Ģirts ir milicis un viņš pamana dažas būtiskas detaļas, kas liek secināt- slepkava ir starp viesību dalībniekiem. Uzņemoties izmeklēšanu, Ģirts ātri vien nonāk pie secinājuma, ka motīvs ir teju vai katram viesību dalībniekam. Bet kā atrast īsto slepkavu?

Kā jau minēju- grāmata lasījās vienā elpas vilcienā. Kā sāku lasīt, tā gribējās tik turpināt un turpināt. Vide, tēli, dialogi… viss bija pārliecinoši un precīzi. Un filma nemaisīja. Ja nu vienīgi ar dažu tēlu vizualizāciju (piemēram, Irēnes tēls- filmas un grāmatas tēls bija ļoti līdzīgs). Laikam pie vainas, ka filma tomēr būtiski atšķīrās- gan cits gadalaiks, gan citādi tēli (izņemot jau pieminētā Irēne), gan vēl dažas nianses. Un pareizi vien ir- filma un grāmata ir divas dažādas pasaules. Vienojošais ir tikai ”pēc motīviem”. Ar to arī pietiek.

Ļoti labs krimiķis, kuram, diemžēl, nepaveicās ar izdevumu- kļūdas mazliet sit pa garšas kārpiņām. Jādomā, ka vecais izdevums ir labāks un arī ieteicamāks.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.