Nosaukums: Muļķības slavinājums.
Autors: Erasms Roterdamietis.
Izdevējs: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1959
LPP: 282

Desiderii Erasmi Roterodami, Moriae Encomium ., 1509.
Tulkojums latviešu valodā- Kārlis Eliass

Par grāmatu–
Morija (Muļķība) pašslavinoša monologa veidā stāsta par saviem sasniegumiem un īpašo vietu cilvēku dzīvēs. Savu stāstījumu viņa bagātīgi ilustrē ar daudziem piemēriem gan no ikdienas sadzīves, gan no vēstures.

Iepriekš es nopūtos, ka 19.gadsimta grāmatu grūti lasīt, jo tā slikti novecojusi. Nu varu nopūsties vēlreiz- 16.gadsimta grāmatu grūti lasīt, jo… jo mūslaiku izglītība un intereses ir galvastiesu zemākas, lai varētu pilnībā izbaudīt šo darbu. Proti, mazās un plānās grāmatiņas beigās ir 243 paskaidrojumi, lai šodienas lasītājam būtu skaidrs, par ko tajā laikā rakstīja. Jā, nelielu daļu es zināju, bet skaudri bija jūtams, ka man ir pamatīgi robi reliģijā, romiešu un grieķu kultūrā, antīkā literatūrā un kur tik visur vēl ne.

Neko darīt- otra grāmatzīme grāmatas beigās pie paskaidrojumiem un tā nu palēnām šķirstīju turp un atpakaļ, kamēr grāmata izlasīta. Tas mazliet palēlināja lasīšanas ātrumu, bet nemazināja prieku par lasīto.

Lai arī darbam ir vairāk kā 500 gadu, tas ir apbrīnojami iederīgs arī šodienā. It īpaši šodienā, kad jebkurš var teikt un rakstīt internetā jebkādu muļķību, vākt savas muļķības piekritējus un ne tikai nekautrēties par to, bet pat lepoties un slavināt.
Daudzviet grāmatā teksts bija teju kā par mūsdienām- lasi un priecājies gan par autora spēju tik precīzi uzrakstīt, gan par muļķības tik universālo spēju pat pēc 500 gadiem būt aktuāla teju par to pašu jautājumu. Un kā gan tu viņu neslavēsi?

Grāmata, kas ne kripatu nav zaudējusi un ne nieka nav novecojusi. Ja nu vienīgais- šobrīd tik daudz baznīcu nekritizētu, jo tā (baznīca), gluži vienkārši, vairs nav tik aktuāla kā tolaik. Lai gan Roterdamieša rakstīto mierīgi var attiecināt arī uz reliģiju mūsdienās.

”Kā nekas nav muļķīgāks par nevietā liktu saprātu, tāpat nekas nav negudrāks par ačgārnu gudrību”.

”Ja man būtu simts mēles, simts mutes un vara balsis, tomēr es nespētu izklāstīt visus muļķības nosaukumus”.

”Nav nekādas atšķirības starp muļķi un gudrinieku, vai, ja tomēr ir, tad par labu muļķu stāvoklim. Vispirms, viņu laime nemaksā dārgi, tādēļ ka tā dibinās uz viņu pašapmānīšanos, otrkārt, to viņi bauda kopā ar daudziem citiem”.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.