Grāmata- Mēs. Autors: Jevgeņijs Zamjatins.
Nosaukums: Mēs.
Autors: Jevgeņijs Zamjatins.
Izdevējs: Liesma
Gads: 1990
LPP: 219
Евге́ний Ива́нович Замя́тин – Мы.,1920.
Tulkojums latviešu valodā- Dina Nātiņa
Par grāmatu–
D-503 priecājas un lepojas būt viens no Labdara pavalstniekiem un dzīvot valstī, kuru sargā Zaļā Siena. Tāpat viņš ir lepns piedalīties varenā Integrāļa būvniecībā, kuru palaidīs Visumā pēc 120 dienām. Viņam patīk šāda dzīve- atrasties savā caurspīdīgajā stikla dzīvoklī, būt vienam no Vienotās Valsts numuriem, palīdzēt Sargātāju Birojam un ik pa laikam saņemt rozā talonu, kas nozīmē, ka pie viņa ieradīsies O-90. Tas nekas, ka viņa ir kādus 10 centimetrus mazāka par Mātes normu. Galvenais, ka visi seko Lielajai Tabulai un valstī viss ir matemātiski pareizs. Bet kādu dienu viņš sastapa I-330…
Maza un plāna grāmatiņa, kas aiz saviem pelēcīgi necilajiem deviņdesmito gadu ražojuma vākiem slēpj izcilu darbu. Es šajos vākos pazudu līdz asīm. Te bija viss, kas vien varēja būt- nopietns brīdinājums, satīra, skumjas, Hakslijs, Orvels, antiutopija, Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, Padomju savienība, revolūcija, Vonnegūts, dzelzs priekškars,…. un ļoti labs stāsts par dzīvi sabiedrībā, kura ir matemātiski izrēķināta, izkontrolēta un pārvaldīta. Viss pēc tabulas un cipariem. Vārdu te nevienam nav- tik piešķirti burti un numuri. Dzīve rit no rīta himnas līdz vakara 22:30, kad visiem jābūt savos stikla dzīvokļos. Izņēmums ir tikai tad, kad esi saņēmis rozā talonu- tad vari nolaist aizkarus. Jo, kā vēsta pirms 300 gadiem pasludinātais ”Lex sexualis” — ”Ikvienam numuram ir tiesības- kā uz seksuālu produktu- uz jebkuru numuru”.
Protams, lai tiktu pie Personīgās Stundas ir jādodas uz Seksuālā Biroja laboratoriju un viņi rūpīgi izvērtēs tavu dzimumhormonu līmeni asinīs un izstrādās jums atbilstošo seksuālo dienu Sarakstu.
Vienā no šajām dienām pie D-503 ierodas I-330 un aizved viņu uz Seno māju- vēsturisku objektu, lai zinātu, kā cilvēki dzīvoja pirms Vienotās Valsts. Viņš arī iepazīstas ar R-13- dzejnieku, kurš sacer dzeju Labdarim. Pamazām šī draudzība D-503 atver acis uz citu pasauli un viņš sāk redzēt lietas savādāk. Pamazām viņš tiek ierauts revolūcijā. Pat vēl trakāk- viņš sāk redzēt sapņus un fantāziju. Bet paldies Labdarim- tika izgudrota ierīce, kas auditoriumā ļauj veikt Dižo Operāciju, lai izoperētu smadzenēs fantāzijas centru.
Šajā grāmatā burvīgs ir viss. Un nav nemaz tik ļoti to jāpiesien totalitārai valsts iekārtai- ir mazas detaļas, kuras vērts ievērot arī šobrīd. Un vēlāk. Vēlme mainīt un mainīties. Vēlme pakļauties un pazaudēties. Aizmirst vēsturi un nedomāt par nākotni. Jo par to domās Labdaris. Mēs tik pateicīgi sekosim Lielajai Tabulai.
Grāmata ir izcila. Visos punktos, rindās un nodaļās. Es noteikti šo darbu lieku blakus Brīnišķīgajai pasaulei, Dzīvnieku fermai, 1984, un daudzām citām izcilniecēm. Varbūt pat ne blakus, bet priekšā, jo izskatās, ka šī grāmata bija pirmā.
Iesaku visiem un ikvienam. Grāmata ir ne tikai matemātiski precīza, bet arī ļoti trāpīga, jutekliska un ļoti mūsdienīga. Ne miņas no literāra naftalīna vai paaudžu literārajiem konfliktiem. Man šī ir gada grāmata.
Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Bibliotēkā bija drusku pārsteigti par manu pieprasījumu- nācās izvilkt no krātuves. Bet nu neko, atrada ātri.
Ir tāda neskaidra sajūta, ka varbūt šis gabals jau reiz lasīts, tikai krieviski. Atceros tikai, ka tur bija kāds termins, ko toreiz nemācēju iztulkot,- visa dzīves kārtība bija pierakstīta “na skrižaļah”, kas varbūt bija tā Dižā Tabula. Lai nu kā, ja ne tas, tad kaut kas ļoti līdzīgs, un kā priekštecis visām tālākajām utopijām un antiutopijām šis gabals ir vērā liekams.
Mīlestības līnija gan nepārliecināja. Nē nu, skaidrs, ka D iemīlējās kā nu mācēja. Bet labu brīdi nebija skaidrs, kāpēc I izvēlējas tieši viņu. Vēlāk jau noskaidrojās. Un tas atstāja iespaidu, ka arī tiem revolucionāriem jūtu dzīve ir diezgan sveša padarīšana. Tad jau beigu beigās O savā mātes mīlestībā un arī D beigu jūtās un rīcībā pret O bija daudz cilvēcīgāks mūsu izpratnē.
Bet visvairāk mani aizķēra rindkopa no pēcvārda: “Tāpat kā esam pateicīgi epidemiologam, kurš norādījis uz slimības izplatīšanās draudiem un atklājis vīrusu,- mēs taču nelamājam zinātnieku par viņa brīdinājumiem, pat ja pagaidām vēl jūtamies veseli.”
Ka tik ne tā, ak, ka tik ne tā!
Žēl par grāmatu- laba un ļoti mūsdienīga grāmata, kurai jāatrodas blakus 1984, bet kaut kā klusi un nemanāmi nogulst krātuvē.
Tā rindkopa parāda, ka rakstnieka fantāzija galīgi neaizdomājās līdz šodienas cilvēka spriestspējai :D