Mehāniskais apelsīns

Nosaukums: Mehāniskais apelsīns
Autors: Entonijs Bērdžess
Izdevniecība: Mediasat Group
Gads: 2006
LPP: 140
Sērija: Laikraksta Diena bibliotēka

Anthony Burgess
A Clockwork Orange
1962
Tulkojums latviešu valodā- Silvija Brice

Par grāmatu-
Alekss ir pusaudzis, kurš pa naktīm blandās apkārt ar savu bandu un izklaidējas sitot cilvēkus, izvarojot sievietes, laupot mašīnas un demolējot visu to, ko var izdemolēt. Pa dienu viņš ir paklausīgs dēls saviem vecākiem, iet uz skolu un ir sajūsmā par klasisko mūziku.
Vienā no savām nakts pastaigām, Alekss nejauši nosit večiņu un viņu savāc policija. Cietumā Aleksam piedāvā iziet eksperimentālu pāraudzināšanas procesu, kas viņam ļautu uzreiz atgriezties sabiedrībā, bet nu jau kā pavisam paklausīgam un kārtīgam tās loceklim.

Grāmata ir šedevrs, tur nav divu domu. Ja vēl sākumā, laikam uz izbrīnu, mani mazliet mulsināja Bērdžesa paša radītais slengs, kādā runā viņa tēli (precīzāk jaunieši), tad jau pēc dažām lappusēm tas viss tik dabiski uzsūcās, ka lasot i nemaz nemanīju, ka ik katrā teikumā ir vesela gūzma ar krieviski-angliskajiem autora pašradītajiem vārdiem. Un te nebija nekādi čoini vai kipīgi, kas, piemēram, bija aktuāli manā bērnībā, bet tagad, droši vien, jaunajai paaudzei neizteikti absolūti neko. Te ir vārdi, ko autors izveidoja nedaudz pārveidojot krievu valodā skanošos vārdus un dažiem noņemot kādu burtu vai pieliekot kādu anglisku galotni. Sanāca burvīgi.

Alekss ir tāds kā vadonis bandai, kas sastāv no četriem tādiem pašiem pusaudžiem kā viņš. Redz, lielākas bandas nemēdz būt, jo tad nebūtu ērti pārvietoties zagtās mašīnās. Vakaros viņi satiekas bārā, kur dzer pienu ar piedevām, lai apdullinātos un sagatavotos vakara izklaidēm. Proti, piekautu kādu nejaušu vēlīnu gājēju, aplaupītu veikalu, ar britva sagrieztu kādam seju, izdemolētu kādam māju vai arī ar kādu devotchka paspēlētu in-out-in-out. Galvenais visu darīt tā, lai millicent viņus nenotvertu un neiespundētu Vēcē (valsts cietumā), jo viņi taču ir horrorshow malchicki. Un tas arī nav īpaši grūti, jo millicent pa nakti nedežūrē, tāpēc nadsat bandām te ir īstā jeezny. Arī visi lewdies ir paslēpušies savās domy, lai netrāpītos šādām bezoomny brattys pa kājām un nedabūtu tolchock pa litso.

Vienā no šādām laupīšanas reizēm, Alekss iekrīt policijas nagos. Un iekrīt pamatīgi- upuris ir pagalam un Aleksim nu ir jāsēž cietumā. Pārējie viņa droog pagūst aizlaisties un tas Alekšam sāp vēl vairāk. Pēc pāris gadus atsēdēšanas, Aleksim piedāvā iziet pāraudzināšanas kursus. Puisis piekrīt, lai arī cietuma kapelāns viņam neiesaka to darīt, bet vilinājums tikt ārā ir liels.

Pāraudzināšanas kursi lielā mērā ir smadzeņu skalošana- piespiedu kārtā demonstrē vardarbīgas ainas līdz paliek tik slikti, ka cilvēks vairs nespēj būt vardarbīgs. Pat domāt par to bez nelabuma sajūtas nav iespējams. Kārtīga zemapziņas penetrācija.

Tagad Alekss ir vardarbības nespējīgs. Viņu var sist, apsaukāt, pazemot un pat mēģināt iekārdināt uz izvarošanu. Viņš nespēj pat iedomāties par kaut ko tādu. Uz sitieniem viņš drīzāk atbildēs ar laipnību un pagriezīs otru vaigu. Vai pat piedāvāsies nolaizīt zābakus, lai tikai nebūtu jādomā par vardarbību.

Viens no prātīgākajiem tēliem grāmatā bija cietuma kapelāns. Vismaz viņa teiktais bija ļoti trāpīgs un pārdomu vērts:

”Viņš beidz būt ļaundaris. Bet reizē viņš beidz būt arī būtne, kura spējīga uz morālu izvēli.”

”Vai Dievs grib la­bestību vai labestības izvē­lēšanos? Vai cilvēks, kurš izvēlas ļauno, kaut kādā ziņā ir labāks par cilvēku, kuram labais tiek uztiepts?”

Grāmatas pēdējā nodaļa ļoti spilgti pasvītroja ”Mehāniskā apelsīna” vēstījumu un lasītājam nu ir jāizšķiras savā spriedumā- beigas ir laimīgas vai nē? Alekss tika izārstēts vai arī viņš izārstējās no ārstēšanās? Viņa izvēle ir viņa izvēle vai arī tā ir doktora Brodska eksperimenta rezultāts?

Tu esi cilvēks ar savu izvēli vai arī viss ir sabiedrības uzspiests un valsts īstenots process, kurā tu tikai mehāniski piedalies?

”Mehāniskajā apelsīnā” pavīd grāmata ”Mehāniskais apelsīns” ar šādu citātu:

”Mēģinājums uztiept cilvēkam, radījumam, kurš attīstās un spēj izjust saldmi, pēdējā ceļā līdzīgi rasai iztvanot uz Dieva lūpām, jā, pret šādu mēģinājumu uztiept viņam likumus un noteikumus, kuri piemēroti mehānismam,- pret to es paceļu savu zobenu- spalvu…”

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.