Nosaukums: Mediju misija
Autors: Sandra Veinberga
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2010
Lappuses: 158

Par grāmatu-
Preses attīstības tendences Latvijā pēc valsts neatkarības atjaunošanas (1990-2010).


Grāmatai ir viens būtisks trūkums- tai ir tikai pusotrs simts lapaspuses. Lai arī tie svešvārdi mani nomocīja (sajutos mazs un dumjš), prasījās vēl vismaz tikpat.

Žurnālistika man ir tikpat tuva kā vairumam parastu Latvijas iedzīvotāju- es to patērēju. Patērēju lasot presi, klausoties radio, skatoties televīziju. Un visa tā rezultātā ir kaut kāda interese par to kā līdz ar neatkarības atjaunošanos, Latvijā dzima arī neatkarīgi mediji. Protams, ja ticam, ka Latvijā ir neatkarīgi mediji. Uz šo jautājumu lasītājs varēs saņemt atbildi šajā grāmatā.

Bez talantīgas žurnālistikas nav iespējama demokrātija, un bez demokrātijas nespēj eksistēt profesionāli augstvērtīga žurnālistika.

Grāmata mani ieinteresēja vēl vienā aspektā- pirms pāris gadiem tika cilāts jautājums par to, vai blogi ir piektā vara? Neiedziļināšos šī jautājuma jēdzīgumā, tik vien pateikšu, ka grāmatā varēja just diezgan pamatīgu uzsvaru uz to, ka kvalitatīvu žurnālistiku var veikt tikai žurnālisti. Nevis pr cilvēciņi vai ārzemju mediju tulkotāji. Jāpiekrīt vien ir.

Laikam grāmatas lielākā vērtība ir tās vēsturiskā precizitāte. Ar tā laika tiešajiem vaininiekiem, autoriem, dalībniekiem. Arī skaitļi, cipari, domas par nākotni, krievu un latviešu prese, preses dzeltēšana utt.

Grāmatā ir ielikts liels darbs, kas summējies noderīgā informācijā par laiku, kad Latvijā dzima un auga masu mediji. Kāpēc tie ir tādi un ne savādāki. Un galvenais- ko no tā ieguva/iegūs sabiedrība.

[xrr rating=10/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.