Nosaukums: Pērs Gints
Autors: Henriks Ibsens
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1956
Lpp: 146

Henrik Johan Ibsen – Peer Gynt .,1867.
Tulkojums latviešu valodā- Jānis Akuraters

Par grāmatu-
Dramatiska poēma piecos cēlienos, kurā aprakstīta agrāk turīga zemnieka atvases Pēra Ginta izraidīšana no draudzes, dzīvošana izsūtījumā, Solveigas iemīlēšanās viņā un Pēra Ginta ceļojums uz Āfriku.

Kauns atzīties, bet par Pēru Gintu neko prātīgu nezināju- tik vien, ka tāda Ibsena luga ir, ka tā ir klasika un, ka Pērs Gints ir pieminēts Credo dziesmā kā melis. Sen jau likās, ka vajadzētu laboties un izlasīt, bet ar to lasīšanu ir kā ar bitēm- te gribās, te nav klāt, te vairs negribās, jo citu vairāk gribās. Līdz nolēmu, ka šogad tai gribēšanai jābūt un pietiek izvairīties. Īstenībā nebija tik traki, kā es biju sagatavojies- interesanti, savdabīgi, mitoloģiski un ar milzīgi daudz slāņiem. Kaut kas līdzīgs Raiņa Uguns un nakts starprindiņu blīvumam. Tik šoreiz atkal prasījās kādas nebūt priekšzināšanas Ibsena daiļradē vai kāds nebūt priekšā mazliet pasakošs teikums. Var jau būt, ka tas ir kāda lasītāja mazvērtības komplekss ar ko es sevi sirdzinu un īstenībā es visu sapratu kā vajag. Kaut vai dēļ tā, ka katram ir jāsaprot Pēra Ginta tā kā viņš to saprot. Varbūt vēlāk, kad būšu apaudzējies ar kādiem nebūt literāriem tauciņiem tā pavairāk, man nāks cita apskaidrība, bet tas būs vēlāk.

Pērs Gints ir kādreiz bagāta zemnieka dēls, kurš dzīvo kopā ar savu māti. Tēvs nomiris, pirms tam nopļēgurojis visu īpašumu. Arī Pērs Gints iet tēva pēdās un iemantojis visā apkārtnē dzērāja, meļa un kaušļa slavu. Viņš nekaunas melot arī savai mātei. Kādās kāzu viesībās Pērs nozog līgavu un tāpēc ir spiests doties dzīvot vientulībā mežā. Kāzās viņš iepazinās ar Solveigu un īsā laikā viņa iemīlējās Pērā Gintā. Solveiga nolemj dzīvot kopā ar Pēru mežā, bet viņš aizmūk un dodas ar kuģi prom uz citām zemēm.
Pēc daudziem gadiem atgriezies mājās, viņš ierauga, ka māte mirusi un viņu mājas tiek ūtrupētas. Un Solveiga viņu gaida joprojām.

Te vajadzētu pāris rindkopas ar gudriem vārdiem par to, kas lugā tika apskatīts, kas ar ko bija domāts un kāds bija tās fināls. Bet man labāk patiktu vienkārša pieeja- luga ir īsa- vienam vakaram. Un tā pat būtu labāk lasīt, ne kā es- pa cēlienam katru vakaru (likās, ka tā labāk sagremosies un būs laika apdomām). Te ir sajūta, ka jāiegrimst Pēra Ginta pasaulē, lai saprastu viņa melus, viņa domas un viņa sapņus. Un vai vispār tie bija meli- varbūt viņš tā sapņoja un ticēja tam, ko sapņo?

Mazliet grūtāk gāja ar Āfrikas periodu- tā arī nevarēju saprast kurš ir tas brīdis, kāpēc viņš nokļuva trako namā? Bija tāda sajūta, ka tur viņš ir tūlīt pēc viņa biedru mantkārīgās rīcības.

Visu lugu caurstrāvoja teju vai taustāms neprāts- neprātīga pieeja dzīvei, neprātīgas mātes un dēla attiecības, neprātīga Solveigas iemīlēšanās, neprātīga Pēra Ginta iemīlēšanās arābu skaistulē, neprātīga lielīšanās ar naudu, neprātīga izglābšanās mājupceļā. Tāds mežonīgs sevis meklēšanas ceļš un upurēšanās otram.

Luga ļoti patika un noteikti sev jāatzīmē šī darba pārlasīšana pēc kāda laika. Pirms tam gan jāpalasa daži izskaidrojoši teksti. Tad varēšu salīdzināt iespaidus.

Un vēl- izlasē, Ibsena darbu izlasē, no kuras lasīju šo lugu, ir vēl pieci darbi. Pēc Pēra Ginta ir sajūta, ka tos ar vajadzētu izlasīt.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.