legionari

Nosaukums: Leģionāri
Autors: Ainārs Zelčs
Izdevniecība: Lauku Avīze
Gads: 2013
LPP: 207

Par grāmatu:
Stāsts par Otrā pasaules kara pēdējām dienām, kurās latviešu leģionāri joprojām turpina cīnīties Kurzemē par savu dzimteni.

Ar lata romāniem es biju nolēmis sākt iepazīšanos izlasot Likteņa līdumniekus, bet tā nu sanāca, ka Aināra Zelča grāmata ”Leģionāri” trāpījās pirmā.

”Leģionāri” pamatā ir par pieciem karabiedriem no dažādām Latvijas malām, kurus liktenis un karš savedis kopā. Tur bija gan Rīgas Koļa, Abrenes Donāts, no Amerikas atbraukušais Haris, Jānis no Vidzemes puses un Zemgus no Dobeles puses. Viņu uzdevums pamatā ir veikt izlūkošanu, bet trāpās arī neapdomīgas priekšnieku pavēles, kas gandrīz droši nozīmē iešanu nāvē.

Ja no sākuma bija grūti piešauties gan autora rakstībai (grāmatas sākumā ir piebilde, ka autors lieto paša izvēlētu pareizrakstību), gan nedaudz lēkājošiem laikā notikumiem, tad vēlāk, tas neradīja nekādas neērtības un jau uz beigām prasījās vēl kādas lappuses klāt. Jā, jo palika interesantāk.

Vienīgi, joprojām man nav skaidrs, kāpēc bija vajadzīgs tas ievads no mūsdienām. Vismaz man tas nekādi nelīmējās kopā. Saprotu, ka bija doma par jaunatni un tā, bet, manuprāt, bez tā varēja droši iztikt. Tā vietā varēja plašāk izvērst galveno tēlu raksturus, izteiktāk parādīt viņu sāpi un spilgtāk attēlot viņu ceļu līdz leģionam.

Var jau būt, ka tas ir šīs romānu sērijas tāds kā šablons, bet man no šī stāsta prasījās nedaudz lielāku spriedzi, lielāku azartu un lielāku sāpi. It kā grāmatā tas viss bija. Bet nedaudz un virspusēji. Lai gan- galarezultāts bija interesants un lasītājam bez lielām vēsturiskām pretenzijām visnotaļ laba grāmata.

[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.