Nosaukums: Ledus apelsīns
Autors: Dace Vīgante
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2016
LPP: 172

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2017

Par grāmatu-
Stāstu krājums ar vienpadsmit Daces Vīgantes īsajiem stāstiem.

Tā kā es gada nogalē nolēmu piedalīties Vecāku žūrijā, tad nu lēnu garu raitā riksī ir jāpieturas pie plāna- vēl bibliotēkā jādabū pēdējās divas grāmatas, jāaizpilda anketa un lieta būs darīta.
Šoreiz rindā bija Daces Vīgantes stāstu krājums ”Ledus apelsīns”, kurš tika nominēts arī Literatūras Gada balvai. Vēl arī blogeru aprindās ir labas atsauksmes. Tā kā likās, ka lasīšana būs tīrais prieks. Bet nebija gan.
Un tā prieka nebūšana nav par satura kvalitāti vai autores rokrakstu- tā ir tikai par to smagumu un smeldzi, kas bija stāstos. Te laikam būtu vietā apzīmējums- prieki un bēdas. Par tām bēdām jau minēju, bet prieks ir par autores spēju uzburt ainu un pateikt stāstu- valoda bija teju vai perfekta. Vismaz pirmajā stāstā to varēja izjust caur un cauri- nekas lieks un pārsālīts, bet tajā pat laikā viss ir tik labi un precīzi pateikts, ka iztēlei mierīgi var ieslēgt autopilotu un baudīt stāstus, kuros vairāk vai mazāk aplūkoti divdesmitā gadsimta būtiskākie pagrieziena punkti latviešu tautai un kā tas ietekmējis cilvēku likteņus- kuru salauza, kuru norūdīja, kuru atsvešināja,… katram bija iemesls mainīties un ne vienmēr sanāca uz to labāko pusi.

Noteikti kā plusu gribētu atzīmēt iespēju dažu stāstu izlasīt no vairāku personāžu skatpunkta- gan stāsts iegūst citu nokrāsu, gan parāda, ka ne viss ir tā, kā domāja un redzēja viens personāžs.

Pirmajā mirklī liekas, ka stāsti ir drūmi un aplūko tikai dažu cilvēku traģiskos likteņus, bet pēc izfiltrēšanas domās, saproti, ka ne viss ir tik vienkārši apzīmējams- te vairāk ir par to tukšumu attiecībās starp teju tuvākajiem cilvēkiem uz zemes, kuru itin viegli varēja aizpildīt ar mīlestību, mīļu vārdu, labu žestu,…. bet slinkuma, neizdarības, neizlēmības, kautrīguma vai kāda cita dēļ, tas aizpildās ar pavisam ko citu.

Neapšaubāmi autorei ir talants. Un ar aizrautību un apbrīnu izlasītais pirmais stāsts (tuvu pie simts lappusēm) saka, ka droši var mērķēt arī uz apjomīgāku darbu. Es noteikti ar tādu vēlēšos iepazīties.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0