Nosaukums: Laikatrīce.
Autors: Kurts Vonnegūts
Izdevniecība: Tapals
Gads: 2003
LPP: 221

Kurt Vonnegut– Timequake.,1997.
Tulkojums latviešu valodā- Jānis Elsbergs

Par grāmatu-
Laikatrīce ir pēkšņš atklupiens laiktelpas plūdumā. Tāda laikatrīce notika 2001.gada 13.februārī un visi tika atsviesti atpakaļ par desmit gadiem — uz 1991.gada 17.februāri. Visiem nu vajadzēja no jauna izdzīvot visu to, ko viņi bija jau izdzīvojuši pēdējos desmit gadus — iemīlēties nepareizajos cilvēkos, pieļaut tās pašas kļūdas un atkal dabūt triperi.

Šodien ir kārtējais posms Vonnegūta lasīšanas maratonakcijai — vēl palikuši četri posmi un 2022.gada 11.novembrī būs finišs. Ceru uz to laiku pielikt punktu visām latviski izdotajām Vonnegūta grāmatām. Pēc tam būs atmiņas un pārlasīšana.

Šajā posmā izvēlējos lasīt ”Laikatrīci”.
Kā jau ierasts — izvēlējos bez kādām nebūt priekšzināšanām vai iepazīšanās pašķirstīšanām internetos. Un kā jau ierasts — izcils gabals no Meistara.

Laikatrīce ir pieņēmums, ka noticis pēkšņs atklupiens laiktelpas plūdumā, kas licis visiem un visam darīt tieši to pašu, ko tie darījuši, uz labu vai ļaunu, pēdējās desmitgades laikā.
Autors vēlreiz piedzīvoja laiku no savas dzīves, Kilgors Trauts rakstīja savus stāstus, nepatiesi apsūdzētais durvju sargs atkal nonāca cietumā un vēl kāds gaidīja, kad sieva uzlēks baseinā un pataisīs viņu par invalīdu. Viņi visi padirsa desmit gadus no savas dzīves.

Laikatrīce ir ne tikai Vonnegūta pēdējais romāns, tā ir jautrā manierē uzrakstīta autobiogrāfija, kurā, neskopojoties ar rupjiem vārdiem un sulīgiem salīdzinājumiem, ir krāšņi attēlots autora dzīves laika posms. Ja vēl humoristiski pieķer klāt tos notikumus, kuri risinājās šajā laikā, tad sanāk ļoti labs un jautrs vēsturiski emocionāls pašstāsts.

Man grūti noformulēt kāpēc, bet ir sajūta, ka Laikatrīce ir labākais, kas no Vonnegūta lasīts.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.