laika mašīna

Nosaukums: Laika mašīna.
Autors: Herberts Velss
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1963
LPP: 364

Sērija: Piedzīvojumi un zinātniskā fantastika
Tulkojums latviešu valodā- Jūlijs Aldermanis un Valija Brutāne

Par grāmatu-
Grāmatā iekļauti trīs Herberta Velsa stāsti- ”Laika mašīna”, ”Ārsta Moro sala” un ”Neredzamais cilvēks”.

Pirms ķēros pie grāmatas, man bija pārliecība, ka šos darbus es neesmu lasījis. ”Neredzamais cilvēks” man atmiņā bija no televizora, bet pārējie tikai tik vien, cik kādās informācijas druskās bija iemesta acs.
Pārliecība šķobījās jau pirmajā darbā – ”Laika mašīna”. Galīgi tā sabruka ”Neredzamajā cilvēkā”. Izrādās, biju lasījis. Laikam esmu smagi iekavējis ar biezpiena patēriņu.

Īsi par katru darbu:

Laika mašīna- Laika ceļotājs, uzaicinājis pie sevis viesus, nodemonstrē savu izgudrojumu ar kuru nolemj doties tālā nākotnē. Pēc atgriešanās, viņš saviem skeptiskajiem ciemiņiem izstāsta stāstu. Stāstu par nākotnes sabiedrību- sadalījusies elojos (dzīvo virszemē) un morlokos (dzīvo pazemē), tā savā starpā komunicē tik vien cik vieni pa nakti nočiepj otrus (pazemē, redz, ar ēdienu ir pagrūti). Un turklāt kāds ir pamanījies noslēpt Laika ceļotāja mašīnu. Līdz ar to viņam nākas izbaudīt šīs sadalītās sabiedrības jaukumus līdz tam brīdim, kad viņš atradīs ar ko un kā atvērt tās durvis, aiz kurām, kā viņš domā, atrodas viņa laika mašīna.

Ārsta Moro sala- atstāstījuma veidā pasniegts stāsts no kāda jūrasbraucēja, par viņa neticamo izglābšanos un piespiedu izsēdināšanu uz salas, kurā Moro veic savus eksperimentus- no dzīvniekiem veido cilvēkus. Nedaudz ar skalpeli un no dzīvniekiem iznāk cilvēks. Taisnības labad gan jāsaka, ka drīzāk cilvēka izstrādājums. Pārāk jau izteikti ir viņu dzīvnieciskie vaibsti un izturēšanās. Bet tā kā dakteris ir autoritāte un izdevis likumus, tad jaunizceptie cilvēki tos arī ievēro. Protams, līdz tam brīdim, kad viss aiziet šķērsām (pumas cilvēkam tā operēšana bija līdz lampiņai) un sākās process, ko varētu dēvēt par ”mums uz četrām čurāt ērtāk”.

Neredzamais cilvēks- Grifins, spējīgs students, nolēma veikt eksperimentu un padarīt savu ķermeni neredzamu. Un viņam tas izdevās. Tikai nelaime tāda, ka viņa plāns ar to beidzās. Ja tam pieskaita tā laika sabiedrības vēlmi nozūmēt visu citādo un savādo, kā arī paša studenta kašķīgo raksturu (un kā gan nekašķēties, ja sabiedrībā vari iziet tikai ar pliks, bet neviens tavus dotumus nenovērtē), tad skaidrs, ka iznākumā nekas labs nav gaidāms.

Vērtējot visus trīs darbus kopumā, jāsaka, ka bija tīri lasāmi. Bija jau vietām tāds aizgājušo laiku naivisms un sava veida protesti starp šķirām, bet ja lasa to kā grāmatu no bērnības un piever acis uz vienu vai otru acīs lecošu muļķību, tad pieticīga izklaide sanāk.

Protams, skarbie fantastikas piekritēji teiks, ka es pārāk noniecinu žanra klasiku un celmlauzi. Kā arī nemāku lasīt vecas fantastikas. Nē, negribu neko niecināt- viss ir tieši tik labi, cik labi var būt tādiem vectētiņiem, kuri piedzīvojuši n-tās lasītāju paaudzes, ekranizācijas un vēl jaušas un nejaušas pārlasīšanas. Ir labi. Bet komplektā ar bērnību noteikti ir labāk.

Grāmatas vērtējums: 6/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.