#4- 30 dienu izaicinājuma raksts 

Nosaukums: Lāceņu liķieris, kafija un laupīšana.
Autors: Katarina Ingelmane-Sundberja.
Izdevniecība: Lauku Avīze
Gads: 2014
LPP: 334

Kathrina Ingelman-Sundberg- Kaffe med ran ., 2012.
Tulkojums latviešu valodā- Dace Andžāne

Par grāmatu-
Marta Andešone savas vecumdienas aizvada pansionātā ”Briljanta nams”. Tur kopā ar viņu un citiem vecīšiem, dzīvo vēl četri Martai tuvi vienaudži ar kuriem kopā var padziedāt un labi pavadīt laiku. Diemžēl pansionāta vadība nomainījās un jaunā ekonomē kur vien var. Tas nepatīk Martai un viņas draugiem un viņi nolemj rīkoties- nosprieduši, ka pat cietumā ir labāka dzīve nekā pansionātā, tāpēc jāpārvācas uz cietumu. Bet cietumā ņem pretī tikai tad, ja ir pastrādāts noziegums…

Šo grāmatu man ieteica Fledis un šī ieteikuma rezultātā tiku pie veselām divām Ingelmanes-Sundberjas grāmatām- šīs un ”pensionāru līgas” piedzīvojumu turpinājuma. Grāmatu rotā sauklis ”asprātīgākais skandināvu detektīvs”, lai gan es tomēr vairāk sliektos ne uz detektīva, bet uz atraktīva pusi.

Martai, Stīnai, Anna Grēta, Grābeklis un Ģēnijs ir pansionāta ”Briljanta nams” nemiera gariņi- visu laiku viņiem kaut kas jāizdomā, kaut kas jāizperina un kaut kas jāizdara. Kad apnīk plānās pusdienas un kafijas patēriņa samazinājums, tad viņi nozog māsas Barbaras atslēgas un virtuvē uzrīko svētku maltīti. Tik viena bēda- vecumā tā pagrūtāk aprēķināt vīna patēriņu un sanāk aizmigt pie galda. Skaidrs- māsai Barbarai tas nepatika. Kad ”pensionāru līgai” apnīk mūžīgā ieslodzīšana un nomierinošās tabletes, viņi nolemj savu nākotni (cik nu tā atlikusi) veidot paši. Un nolemj doties uz cietumu, jo tur arī viss ir bez maksas, bet noteikti būs labāk kā pansionātā. Tāpēc ir jāuztaisa zādzība. Bet tāda, lai iesēstos visi pieci, bet neviens neciestu.
Diemžēl, vecīšu plāniem visu laiku nepieciešama korekcija. Lai arī viņi trenējas un izmēģina dažādus laupīšanas un zādzības variantus, viņiem visu laiku kaut kas notiek greizi. Bet tā kā neviens nespēj vecus cilvēkus turēt aizdomās, tajā skaitā arī policija, tad vienmēr viņiem nospīd kāda iespēja savas kļūdas ja ne gluži izlabot, tad vismaz palabot.

Kopumā bija ļoti jauki. Varbūt uz beigu galu likās, ka nu jau būs gana pārpratumu un veco ļaužu neprātīgo ideju, un prasījās likt kādu punktu. Bet autorei bija savs plāns, kurā ne tikai vecīši veica vēl dažus grandiozus gājienus, bet sapinās vēl ar dienvidslāvu mafiju un policijas sekošanu.
Tā kā pēc izlasīšanas nebija sajūta, ka kaut kas pārsālīts, tad varu teikt, ka autorei izdevās labs un atraktīvs stāsts par žiperīgiem vecīšiem, kuri izlēma nenosūnot pansionātā, bet paveikt ko pārdrošu un ievērības cienīgu.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.