Grāmata- Labas zīmes.
Nosaukums: Labas zīmes.
Autors: Nīls Geimens, Terijs Prečets
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2014
LPP: 416
Par grāmatu-
Nākamajā sestdienā būs pastarā diena. Vismaz vajadzētu būt. Ja Kroulijs kā elles pārstāvis un Azirafals kā debesu pārstāvis tik ļoti nepretotos šim pasaules galam. Jā, un ja arī vēl visam klāt nebūtu pazudis Antikrists.
Saite uz izdevēja mājaslapu- grāmata: Nīls Geimens, Terijs Prečets- Labas zīmes.
Ja ar Geimenu es vēl tā kā būtu pazīstams un pat priecājos, ka esmu pazīstams, tad Prečets man ir tumša bilde. Ja nebūtu lasījis Asmo blogu, tad par tādu rakstnieku nemaz i dzirdējis nebūtu (droši vien Asmo tagad saķēris galvu mēģina atgūties no šoka). Bet viss jau ir labojams. Gan jau iepazīšu arī Pretčetu kādā atsevišķā darbā bez Geimena.
Lai arī manas zināšanas aprobežojās tikai ar viena no grāmatas autora daiļrades (sīkas daļas) pazīšanu, es jau apmēram biju noskaņojies ko es saņemšu. Un vilšanās nebija. Vismaz līdz grāmatas viducim, kur jutu ka pazaudēju kaut kādus pavedienus. Pēc tam patikšana gāja mazumā. Nu, tādā mazā mazumā. Bet joprojām varēja izbaudīt burvīgo humoru un novērtēt autoru meistarību pasniegt pazīstamu un paredzamu stāstu ar savdabīgu šarmu. Tā Kroulija telpaugu audzēšana vien bija desmitnieka vērta.
Faktiski tas armagedons, pastardiena un visādi citādi apzīmējamais pasaules gals vairāk ir tieši šauras kopienas intereses- kādam gribas visu nojaukt ātrāk, kādam gribas, lai varētu turpināt dzīvot kā līdz šim, vēl kādam negribas būt Antikristam (un ko gan vienpadsmit gadus vecam bērnam pārmetīsi), vēl kādam nav sajēga kas rakstos stāv rakstīts (Belcebulam jau ar nepārmetīsi). Galu galā- pat elles sunim labāk patīk priecīgi ošņāties un luncināt asti.
Tā arī visi šie daži elementi grāmatas laikā cenšas veikt ko nu katram sirds, pareģojumu grāmata vai priekšniecība liek. Un viņiem izdodas. Protams, maza kļūmīte pirms vienpadsmit gadiem dzemdību namā nedaudz pabojāja plānus, bet ko lai dara, ja velns ir tik cilvēcisks, ka arī viņam sanāk cilvēciski kļūdīties.
Es laikam atturēšos no pārlieku lielas slavināšanas. Droši vien nespēju sajust to īpašo vēstījumu, kas bija jāsajūt. Jā man patika, gan abi galvenie tēli, gan paņirgšana par angļiem, amerikāņiem un cilvēku trūkumiem vispār. Ir labi, lai gan sajūta, ka kaut kas otrā daļā pietrūka.
[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Es tiešām esmu šokā, kā var neizlasīt Prečeta visas 40 Diskzemes cikla grāmatas! Man personīgi, šī ir viena no mīļākajām Prečeta grāmatām, reizi gadā audiogrāmatu noklausos. Joki par TV evanģēlistiem man arī vienmēr ir patikuši, kopš laikiem, kad LTV2 pārraidīja viena baptistu sludinātāja svētrunas :)
Es tik lasot Tavu blogu uzzināju, ka ir tāda Diskzeme :D
Grāmata bij ok (bet uhh un ahh man neizsauca). Dikti patika tās apakšlappušu piezīmes- bij labi.
tapēc ka viņa sasodīts nav ar pareizo izpratni iztulkota. pilns ar lietā kuru garšu var sajust tikai angliski. arī nodaļu sadalījumi pilnīgi noņemti nost. tāpat nelielās bet perfektās grafikas. vāks padumjš. nemaz nerunājot par ekskluzīvo prečeta-geimena bildi, izvērsto interviju un paskaidrojumus. jums jāatrod tāds izdevums ar melnu vāku un zobenu un kroni virsū. Jāzin mazliet vēl background. jāiztēlojas vairāk pašam, to bildi aiz vārdiem. un pāris reižu jāpalasa sēžot krogā, kanālmalā uz soliņa un karstā vasaras dienā miegainā Latvijas ciematiņā. un vāl visādās dīvainās vietās
Tik tiešām, jālasa oriģinālā. Jo tulkotājs un pēc tam vēl redaktori var samaitāt drēbi līdz nepazīšanai