Nosaukums: Krusttēvs
Autors: Mario Pjuzo
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2004
Lappuses: 599

Par grāmatu-
Sicīliešu mafijas uzplaukums Amerikā pēc Otrā pasaules kara, kur Krusttēvs- Dons Vito Karleone, neatlaidīgi un mērķtiecīgi veido savu ģimenes dzīvi un biznesu. Vizuāli viņš ir vienkāršs sicīliešu zemnieks, bet viņa iekšējais spēks ir tas, kas ļauj viņam būt par vienu no varenākajiem cilvēkiem Amerikā.

Jāsāk ar atzīšanos- grāmatu ”Krusttēvs” izlasīju pirmo reizi. Arī par filmu nav īstas pārliecības, ka esmu redzējis (miglaini kadri pa atmiņu gozējas, bet tas laikam neskaitās). Šim notikumam biju briedis jau labu laiku atpakaļ, kad kārtējā grāmatnīcas vizītes laikā nopirkto grāmatu kaudzītei pievienoju arī ”Krusttēvu”. Vēl dažus gadus tā pacietīgi gaidīja plauktā un pēc Mario Pjuzo audiogrāmatas ”Sicīlietis” (it kā turpinājums ”Krusttēvam”. Arī ieteiktu izlasīt/noklausīties) noklausīšanās, es sapratu, ka beidzot jāizlabo sava nepilnvērtīgā literārā biogrāfija un jāizlasa šī grāmata.

Pēc izlasīšanas varu teikt tikai vienu- kur es biju ātrāk?! Grāmata ne pa velti ir pasaules slavu iematojusi- tā burtiski ievelk sevī un atlaiž vaļā tik pēc ceturtā vāka. Ar visām četrām piekrītu uz grāmatu vākiem aprakstītajam (parasti tur sadrukātas visādas grāmatu slavinošas reklāmas, kas vairumā gadījumu ne tuvu nav patiesas).

Man bail vēl vairāk ko rakstīt un stāstīt- ir sajūta, ka visi vairāk vai mazāk zina (Vai nu pateicoties grāmatai vai filmai. Vai arī abām), kas šajā stāstā notiek.
Vien piebildīšu, ka aprakstītais Vito Karleones ceļa sākumposms bija ļoti iespaidīgs- ainiņas tā vien acu priekšā uzbūrās ar katru jaunu rindiņu. Tāpat arī Maikla gatavošanās atriebei un Soloco ”nodrātēšana”, un …. tāpat kā viss pārējais. Bija arī mazas seksa ainiņas (ok, tās nebija iespaidīgas, bet tādas, pa vidu sicīliešu brālības būšanai, tur bija).
Klasika, kam jābūt ja ne grāmatplauktā, tad vismaz izlasītai noteikti.

Šīs, kā arī citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.