Nosaukums: Klubs Jaguārs
Autors: Hārlans Kobens
Izdevniecība: Kontinents
Gads: 2008
Lappuses: 448

Par grāmatu-
Tia un Maiks, nespējot tikt galā ar sava vecākā dēla audzināšanu, nolemj novērot viņu pastarpināti- ielādējot viņa datorā spiegošanas programmu, kas sūta vecākiem ikdienas atskaites par dēla čatiem, epastiem, lapu apmeklējumiem.
Pamazām vecāki saprot, ka viņu dēls ir sasējies ar nelāgu kompāniju, bet ir jau par vēlu- dēls aizmūk no mājām un vairs nav atrodams…

Uz grāmatas pirmā vāka lasītāju uzrunā intriģējošs jautājums: ”Vai jūs tiešām esat gatavi uzzināt visu par sava bērna gaitām un nodomiem?”. Un tik tiešām- vai vecāki ir gatavi izspiegot paši savu bērnu un vai ir gatavi tam, kas viņus sagaida? Varbūt izrādīsies, ka vecāki nemaz savu mazo, mīļo skolnieciņu nepazīst un datorā ievietotā spiegošanas programma ne tikai vecākiem sniedz izdrukas, kuras viņi labāk neredzētu, bet arī iekustina akmens lavīnu, kuru nemaz nav tik vienkārši apturēt?

Šī ir grāmata, kura ar pirmajām padsmit lapaspusēm lasītāju spēj pietiekami aizraut, lai viņš no šīs lasāmvielas nešķirtos līdz pat ceturtajam vākam. Spraigs sižets ar vairākiem nezināmajiem, kuriem pa vidu dzīvojas kāds neizprotams ļaunums. Tas viss burtiski dzen lasītāju uz priekšu pa nodaļām un neļauj atrauties no lasīšanas. Man šī grāmata prasīja no dzīves kādas piecas, sešas stundas, bet nevaru teikt, ka nožēlotu kaut vienu tai patērēto minūti.

Pamazām, nodaļu pēc nodaļas, atsevišķi stāvošie stāsti un personāži saplūst vienā veselā kustībā, kur nojauta stingri saka, ka skaidrāka bilde ir gaidāma tikai pašā finiša taisnē. It kā ir skaidrs, ka šie atsevišķie stāsti tiks satīti vienā kamolā, bet īsti skaidrs kurš ir tas vienojošais elements, tā arī neatklājas- autors to diezgan meistarīgi ir pataupījis nobeiguma fāzei. Un tā kā pa vidu nesanāk garlaicībai laika, tad līdz ar to arī lasītājam domas netiek novirzītas uz kaut kādiem papildus prātojumiem- vienkārši notikumu straume ir pārāk spēcīga un iemesla tai neļauties arī nav.

Nedaudz gan pietrūka beigu daļā intriga- bija tāda sajūta, ka autors nolēmis lasītāju tā ātri atalgot par ilgo turēšanu neziņā un visu atrisinājumu pasniedza tik lieliem gabaliem, ka nedaudz sprūda kaklā. Katrā ziņā tas gala iespaidu nespēja sabojāt un var teikt, ka tika izlasīta vēl viena laba grāmata.

Šīs, kā arī citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.