Herberts Cukurs

Nosaukums: Jūs nekad viņu nenogalināsiet
Autors: Armands Puče
Izdevniecība: Mediju nams
Gads: 2015
LPP: 463

Par grāmatu-
Herberts Cukurs ar savu neatlaidību, apbrīnojamām darbaspējām un mīlestību uz lidošanu paveica neiedomājamas lietas- paša izdomātā un uzbūvētā lidmašīnā aizlidoja gan uz Gambiju, gan Tokiju. Latvijā viņš bija varonis. Un ne tikai Latvijā- par viņa paveikto rakstīja vai visa pasaule.
Karš un Latvijas nonākšana te padomju, te vācu, te atkal padomju rokās nesaudzēja nevienu. Arī Herbertu Cukuru. Tāpēc viņš bija spiests bēgt uz Brazīliju. Bet arī tur viņu sasniedza roka, kas alka atriebties.

Citātbildes var skatīt šeit- #lasuCukurs

Bibliotēkā paņēmu abas grāmatas- šo un ”Mans lidojums uz Gambiju”. Ilgi domāju ar kuru labāk sākt. Beigās izvēle krita par labu nesen iznākušajai Armanda Pučes grāmatau ”Jūs nekad viņu nenogalināsiet”. Vai būs pareiza secība, to matīs pēc otras grāmats.

Te it kā par pamatu ir ņemtas autobiogrāfija, atmiņas, vēstures liecības…. viss tas, kur varētu būt pieminēts Cukurs.

Pirms lasīšanas man bija pārliecība, ka saņemšu bagātīgi izpreperētu vēstures arhīvu ar dažnedažādiem sausiem faktiem un klājienu ar atsaucēm uz vienu vai citu avotu. Bet tiku patīkami pārsteigs- grāmata bija stāsts. Stāsts, kādu varēja izdzīvot Herberts Cukurs, kurš no tēva darbnīcām Liepājā izauga līdz nacionālam lepnumam un visas pasaules aviācijas spīdeklim. Cilvēkam, kurš varēja pacelt Latvijas aviāciju nebijušos augstumos, bet karš nesaudzēja nevienu. Arī Cukuru, kuru atriebīgais padomju režīms nelika mierā pat tālajā Brazīlijā, izvērsdams pret viņu kampaņu piecpadsmit gadu garumā, tā arī nespēdams celt galdā nevienu pierādījumu par viņa līdzdalību nacistu noziegumos.

Grāmata sastāv no divām sižeta līnijām- par Herbertu Cukuru un par specdienestu neatlaidīgo un mērķtiecīgo tīklu pīšanu un aģentu skološanu. Pamazām abas līnijas viena otrai tuvojas un pārklājas, bet saglabājot abu galvenos varoņus un viņu skatījumu uz lietām un notikumiem.

Patika grāmatas valoda- var just autora aizrautību un pamatīgo iedziļināšanos savu varoņu gaitās. Par vēsturisko precizitāti man nav tiesību spriest, bet uzrakstīts ir tā, ka nav grūti to pieņemt par patiesībā notikušu. Vienīgi vīlos tajās pārejās no viena vai otra notikuma, kas ik pa laikam izleca ārā kā neveikls veidojums un arī dažviet bija pamanāmas šādas tādas nevajadzīgas atkārtošanās.

Krievijas specdienestu darboņi netika nevajadzīgi pārsālīti ar ļaunuma auru, bet diezgan korekti parādīta viņu darbošanās un iespējamie cēloņi no kā radies viens vai otrs notikums un galvenais- kāpēc tāda centīga darbošanās pret Cukuru.
Laikam vienīgie, kas te tā kārtīgi tika pārsālīti bija ebreji- tie te vārīja pamatīgu putru gan pie Ulmaņa, gan vāciešiem, gan padomijā, gan čekā, gan Brazīlijā.

Man grāmata patika. Raits stāstījums, laba valoda, dzīvi notikumi, spilgti tēli. Viss, kas vajadzīgs labai grāmatai. Protams, var jau no sākta gala skatīties šķībi un visu noliegt kā nacistu noziedznieka glorificēšanu, bet man liekas, ka šoreiz tas ir lieki. ”Jūs nekad viņu nenogalināsiet” var lasīt kā labi uzrakstītu grāmatu par cilvēka sapņiem, uzdrīkstēšanos un nepadošanos pārspēka radītu grūtību priekšā.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.