Nosaukums: Izlozes rītausma.
Autors: Sūzena Kolinsa
Izdevējs: Zvaigzne
Gads: 2025
LPP: 464

Suzanne Collins, Sunrise on the reaping., 2025.
Tulkojums latviešu valodā- Ieva Elsberga

Par grāmatu–
Šis rīts visos Panemas divpadsmit apgabalos ir nācis divtik trauksmains un saspringts- Piecdesmito Bada Spēļu izlozes diena. Tas nozīmē, ka katram apgabalam būs jādod četri bērni, kurus Kapitolija organizētajā šovā nogalinās. Paliks tikai viens uzvarētājs.
Heimičs no Divpadsmitā apgabala īpaši nebēdā par izlozi, jo zina, ka to nespēj ietekmēt. Tāpēc cenšas šo dienu nodzīvot tāpat kā visas pārējās- strādājot un cenšoties pabūt kopā ar savu draudzeni. Bet apstākļi sakrīt tā, ka Heimičs dodas uz Bada spēlēm. Viņš zina, ka no Divpadsmitā apgabala tikai vienreiz kādam ir izdevies uzvarēt un viņa izredzes ir gaužām niecīgas, bet pamazām viņa galvā rodas plāns, kā visiem Panemas iedzīvotājiem parādīt šo spēļu bezjēdzīgumu.

Sen, sen atpakaļ lasīju Bada spēļu triloģiju un savās izjūtās biju svārstīgs (pārlasīju savas atsauksmes, lai atsauktu atmiņā tā brīža iespaidus)- kaut kas patika, kaut kas nē. Lielāks ”nē” bija par pēdējo grāmatu. Lai gan tagad jau jāsaka, ka triloģija ir apaugusi vēl ar divām grāmatām un droši vien ar laiku nāks vēl kāda daļa klāt. Laikam bizness labi strādā. Ko nevaru teikt par literāro pusi.

Jo nu nepatika man šī daļa. Ne tā, ka slikta vai neinteresanta (lai gan….). Vienkārši visu laiku bija sajūta, ka lasu to pašu Bada spēļu pirmo grāmatu, tikai mazliet pārveidotu. Tā arī nevarēju saprast- kāpēc šī daļa bija vajadzīga? Lai nobruģētu ceļu vēl kādai daļai? Nez, ko oriģinālu te vēl varētu pateikt? Parādīt plašāk to traģisko pusi? Neizdevās… Ai, lai nu paliek! Man gribējās gan atsaukt atmiņā Bada spēļu stāstu (tas izdevās), gan atsaukt to sajūtu, kas bija lasot pirmo grāmatu (neizdevās).

Neskaitot to oriģinalitātes trūkumu, grāmata vēl pati bija šausmīgi saraustīta. Un nenoformulēta. Visu laiku bija tāda kā neizlēmība, pārspīlējumi, neizstāstītas detaļas un iegrimšana kaut kādā apcerīgumā un muļļāšanās uz vietas. Ja parādījās kāds notikums, tad tas beidzās vienā rindkopā. Tā arī nesanāca uztvert ne grāmatas būtību (ja maz tāda bija), ne arī domu (arī- ja maz tāda te bija). Lasīji un domāji – kad tas Heimičs beidzot pieaugs un sāks izmantot savas izdevības (spoileris- nesāks)? Tā vietā bija vien galvenā varoņa grūšana dziļāk purvā, kurā viņš un apkārtējie naivi ļāvās grūsties.