Nosaukums: Izglītotā.
Autors: Tara Vestovera.
Izdevējs: Zvaigzne
Gads: 2020
LPP: 384

Tara Westover – Educated .,2018.
Tulkojums latviešu valodā- Silvija Brice

Par grāmatu–
Tara uzauga ģimenē, kurā valdīja tēvs- viņš bija darba devējs, sludinātājs, pavēlnieks, pareģis un noteicējs pār visu ģimenes locekļu likteņiem. Savus bērnus viņš nelaida ne skolā, ne pie dakteriem, jo, viņaprāt, tur visur bija ilumināti un sātana kalpi. Taras vecākie brāļi ar laiku pameta ģimeni un devās pasaulē strādāt un mācīties. Tad Tarai nācās aizņemt brāļu vietu un palīdzēt tēvam gan lūžņu laukumā, gan šķūņu būvniecībā. Ar laiku Tara saprata, ka vēlas mācīties un septiņpadsmit gadu vecumā viņa patstāvīgi sagatavojās un iestājās koledžā. Tālākais ceļš Tarai pavērās pilnīgi citāds, kā viņa spēja iztēloties- izglītība viņai pavēra jaunas iespējas un jaunus apvāršņus, no kuriem atskatoties viņa saprata cik lieli maldi bija iepriekšējā dzīve un kā pamazām sairst saites, kas viņu notur pie ģimenes. Bet arī tad Tara mēģināja atgriezties, lai arī viņa saprata- šāds lēmums viņu var sagraut vai nogalināt.

Ir lasītas grāmatas par amerikāņu sapņiem. ”Izglītotā” ir par amerikāņu murgu. Sāpīgu murgu daudzu gadu garumā, kas nemitīgi velk atpakaļ kā staignā purvā. Ir grūti izrauties no šāda purva, ja mājās nemitīgi tevi baida ar pasaules galu, sātanu, kļūšanu par padauzu vai stāsta, ka valdība tevi grib nozombēt un iegrūst ellē. Un to viņi varot izdarīt gan skolā, gan slimnīcā gan pilsētā. Tāpēc jāveido krājumi, jāiepērk ieroči, jākrāj degviela un jāārstējas tikai ar mātes salasītajām zālītēm un jālūdz dievs. Nepārtraukti.

Grāmatas sākums labi saskanēja ar šodienu, kad pašizdomājumi un slimīgas bailes tiek pasniegtas kā patiesības, kurām tic pats stāstītājs un, kurām obligāti jānotic arī pārējiem. Tāpēc to atkārto. Daudz un bieži. Un Tara pakļaujas. Viņa tiek pakļauta. Gan tēva tirāniskajiem uzstādījumiem, gan mātes gļēvumam, gan brāļa sadismam. Viņa cieš un mēģina izrauties. Ar nelielu palīdzību un milzīgu apņēmību viņa dodas pretī nezināmajam. Ceļš bija ļoti grūts, bet viņa tika tālāk, kā spēja iedomāties paši lielākie optimisti.

Tāds kā Pelnrušķītes stāsts, tikai te iztika bez krustmātes fejas. Toties ģimenē bija vesela čupa ar pamātēm, kuri ar savu slimo ticības izpratni darīja visu, lai Taru iznīcinātu. Iznīcināt to cilvēku, par kuru viņa gribēja kļūt. Un tā vietā saņemtu atpakaļ pakļāvīgo būtni, kura staigātu kleitā ar augstu apkakli vai strādātu lūžņu laukumā un baidītos no dieva dusmām un nekļūtu par tādu, ko tēvs dēvē par padauzām. Skarbi.

Lai arī viņa ieraudzīja jaunu pasauli un saprata kādā bedrē dzīvojusi, viņu tāpat vilka atpakaļ. Lūk, to es nespēju saprast! Kāpēc viņai saites ar ģimeni bija svarīgas, ja ģimenei viņa nebija svarīga itin nemaz! Ģimene viņu neatbalstīja. Viņai nepalīdzēja. Ļāva izpausties brāļa varmācībai. Viņa atbild, ka tā ir nezināšana, bailes un tāda kā dresūra. Skaidrs, ka tik viegli šīs važas nesaraut. Bet nebija ne jausmas, ka tas ir tik grūti! Nezinu, vai un cik viņa sabiezināja krāsas, bet uz beigām jau palika šķērmi. No tā, kas viņai bija jāpārdzīvo un- no tā, ka viņa nespēja pielikt punktu.

Skaudrs stāsts, kuru ar izlasīju ar interesi un apbrīnu, ka autore spēja šo visu izlikt grāmatā. Nojaušu, ka tas bija ļoti smags darbs- iziet vēlreiz savai dzīvei, atkal atcerēties visas tās šausmas , skatīties uz sevi no malas un tajā pat laikā nesalūzt.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.