Nosaukums: Glikozes revolūcija.
Autore: Džesija Inčauspija.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Gads: 2024
LPP: 300

Jessie Inchauspe, Glucose Revolution ., 2022.
Tulkojums latviešu valodā- Aleksandrs Ruģēns

Par grāmatu–
Autore apraksta kā ar vienkāršiem paņēmieniem un nelielām paradumu maiņām var uzlabot savu veselības stāvokli sekojot savam glikozes līmenim organismā.

Šāda tipa grāmatas es vienmēr uzlūkoju ar milzīgu skepsi un neuzticību, jo man tās visas izskatās pēc vienkārša biznesa projekta- ņemam ideju, smuki ieliekam vākos, izrotājam ar saukļiem un pārdodam, pārdodam, pārdodam.
Tā kā sieva bija nolēmusi, ka viņa grib iepazīties ar šiem saukļiem tuvāk, tad šī grāmata parādījās arī mūsmājās. Līdz ar to arī man radās iespēja iepazīt šī brīža karstāko lasāmgabalu Latvijā.

Mēģināšu sākt ar pozitīvo. Grāmata pozitīvā gaismā izceļ dārzeņus un aktīvi mudina tos lietot uzturā vairāk. Tas priecē. Tas ir pozitīvi. Un tas no pozitīvā ir viss.

Mēģināšu turpināt ne tik daudz ar negatīvo, bet ar sajūtām par izlasīto.

Un sajūta saka, ka visas šīs 300 lappuses varēja mierīgi ielikt vienā rakstā kādā portālā vai blogā. Ja atmestu visu lieko, tad tur būtu ne vairāk par 5 lappusēm. Pārējais patiešām ir lieks un rada tikai kaut kādu fonu, kas ne īpaši uzrunā un ne īpaši palīdz uztvert lasīto. Drīzāk var kādu novest pie ēšanas traucējumiem.

Īpaši šis traucēja sākumā, kur teju no katras rindkopas spiežas ārā pamatīgs amerikānisms ar ikvakara makaronu bļodām vai ikrīta pankūkām ar nutellu vai brokastu pārslām. Par šo man bija pamatīgs pārsteigums- francūziete, bet ēšanas paradumi kā amerikānim, kurš dzīvo vienu stāvu virs makdonalda. Vispār autore ļoti spieda uz tādiem ekstrēmiem piemēriem, ar kuriem centās parādīt savas metodes pareizību un noderīgumu. Un uz šādu piemēru fona viņa centās tik ļoti izcelt savas metodes pozitīvos rezultātus, ka tas drīzāk vairoja skepsi, nekā lika noticēt. Un tad vēl tie iestarpinājumi par savu instagrama kontu un dažādiem uztura bagātinātājiem… tīri vai prasījās sameklēt, vai uz raibā vāka nav sīkiem burtiem uzrakstīts ”grāmatā ir iekļauta produktu izvietošana”.

Tulkojums ar brīžam bija pārāk stīvs un nelatvisks- te teikums tāds, ka neko nevar saprast, te parādās interesanti vārdi (piemēram, vācu tradicionālā rudzu maize pumperniķelis, ”mirkšķinošas lampiņas” vai ”blenderēt”).

Saprotu, ka laikmetam, kurā dzīvojam, ir blaknes- mēs gribam uztvert visādu populāru cilvēku viedokli kā patiesību, vēlamies viņiem sekot un uzklausīt. Tad nu visādi aktīvi soctīklu lietotāji kļūst par deputātiem, prezidentiem un grāmatu autoriem. Man nekas nav pret šādu autoru sarakstītu daiļliteratūru (Bakmans ar vīru vārdā Ūvi ir labs piemērs), bet ar grāmatām, kurās ir apšaubāmas metodes un atsauces uz visādiem ”pētījumiem”, gan ieteiktu būt uzmanīgiem. Piemēram, šajā grāmatā ieteiktā etiķa dzeršana bija, maigi sakot, interesanta. Vēl dažus gadus atpakaļ bija grāmatas, kuras ieteica dzert sodu, lai mazinātu ķermeņa skābumu. Nu pienācis laiks etiķim. Gan jau drīz būs kāds nākamais trauciņš no virtuves skapīša, jo vienmēr jau savas veselības uzlabošanai var izmantot to, kas ir mājās pa rokai, ne?

Nešaubos, ka ir cilvēki, kuriem ir nepieciešams diendienā sekot savai glikozes līknei, bet tā autores apsēstība ar nemitīgu sekošanu līdzi savam glikozes monitoram drīzāk izklausās pēc kā slimīga un lieku stresu radošu, nekā veselībai par labu nākošu.

Kad izlasīju grāmatu, man bija sajūta, ka tā nav īsti domāta, lai cilvēks vienkārši izmainītu savus ēšanas paradumus un justos labāk (principā te nekā tāda revolucionāra nebija- visas senās patiesības par ēdieniem, tik pasniegtas ar baigo patosu un liekvārdību). Šis darbs izskatās pēc galējībā esoša kulta radīšanas, kurā cilvēkiem galvenais mērķis ir iztaisnot savu glikozes līkni un nomest svaru. Kārtējā tievlūdzēju grāmata. Bet mierina apziņa, ka tas drīz pāries. Tiklīdz izdos nākamo ”revolucionāro” ēšanas un tievēšanas grāmatu.