geim

Nosaukums: [geim]
Autors: Anderss de la Mote
Izdevniecība: Zvaigzne ABC
Gads: 2014
LPP: 320

Par grāmatu-
Henriks Peteršons ir tāds cilvēks, kuru varētu apzīmēt kā sliņķi, kuram pietrūkst uzmanības. Viņš labprātāk neko nedarītu un visu savu dzīvi uzpīpētu kaut ko apreibinošu, uzspēlētu datorspēles vai vienkārši gulētu uz dīvāna. Ar atrastu mobilo tālruni, kas ievelk HP aizraujošā spēlē, izmainās ne tikai HP dzīve. Izmainās arī policistes Rebekas dzīve, kura savā drēbju skapītī sāk atrast dīvainas zīmītes…

Saite uz izdevēja mājaslapu- grāmata: Anderss de la Mote- [geim].

Nebūs melots, ja teikšu, ka šī spēle bija patiešām aizraujoša. Pat neskatoties uz manu sākotnējo skepsi par iespējamo līdzību grāmatai Erebos, kur pusaudžus veikli izmatoja viena cita spēle. Īstenībā [geim] tikai pēc domas ir līdzīgs Erebosam. Arī te ir Spēle, tikai noteikumi ir skaudrāki un spēles uzdevumi ir nežēlīgāki. Jā, un atrisinājums ne tuvu nav tik vienkāršs kā Erebosā. Nu tā, kad iespējamās līdzības un sižeta paralēles ir savilktas, var ķerties pie [geim].

Henriks ir parasts trīsdesmitgadnieks, kuram īsti strādāt negribas un tur pie vainas varētu būt visādi iemesli kurus vien nebūtu viņam pašam slinkums uzskaitīt- grūta bērnība, saķeršanās ar policiju, slinkums, vienaldzība pret pārējiem…. Sapnis viņam būtu saņemt naudu par nekā nedarīšanu. Un vienā dienā viņa sapnis piepildās. Lai gan nav tā, ka neko nevajag darīt- darīt vajag, bet tikai tādas lietas, kuras ir patālu no likumpaklausīgas sabiedrības. Bet toties maksā labi.
Viss kas bija viņam jādara- jānospiež uz telefona apstiprinājums uz jautājumu- vai tu gribi piedalīties spēlē? Un tad sakās- nokļuva viņš tādā kā slēgtā kopienā, kur visi saņem uzdevumus, savu veikumu filmē gan paši, gan arī kāds no malas. Un jau pēc kāda brīža tie ir internetā, kur spēj tik skaitīt balsis un komentārus. Un arī labu naudu kontā. Jo uzdevumi ir dažādi- gan noķēpāt kādam sienu ar krāsas baloniņu, atskrūvēt kāda ferrari riteņus vai arī uzspridzināt karali… Lieki piebilst, ka iziet no spēles nevar un par noteikumu neievērošanu sods var būt baigs.

Vēl anotācijā figurēja Rebeka- jauna policiste, kura iestājas miesassargos. Darbs viņai patīk un labi izdodas, bet tas skelets skapī sāk grabēt pārlieku skaļi. Un vēl tās noslēpumainās zīmītes skapī. Protams, tam visam ir kāds sakars ar Spēli.

Autoram izdevās radīt labu atmosfēru savam stāstam- interese visu laiku aug un arī finišs ir sanācis tikpat labs kā pārējā grāmata (tieši par grāmatas beigām man bija lielākās bažas). Bija pāris momenti, kuros man likās pārāk liela vērība pievērsta kam tādam, kurš vispār varēja nebūt. Vai arī tik acīmredzamas muļķīgas darbības nepiestāvētu pat neaptēstam baļķēnam. Protams, ja viss ietu pārāk gludi, tad tā vairs nebūtu spēle, kuru spēlē… jā, kurš tad to spēlē? Un vai kāds to nespēlē? Kurš ir tavs draugs, bet kurš- spēlētājs.

Ja jums patika Erebos, patiks arī [geim]. Ja patīt detektīvi, tad patiks arī [geim]. Ja patīk trilleri, tad patiks arī [geim]. Ja baidies no Lielā Brāļa, tad tev patiks [geim]. Ja esi jaunietis un grāmatas nelasi, arī tev patiks [geim].

P.S.

Es saprotu, ka visi tie angļu vārdi un izteicieni piederas pie grāmatas stila, bet, manuprāt, bez tiem varēja iztikt. Vismaz ne tik biezā slānī, savādāk izskatījās mazliet pārspīlēti.

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.