Nosaukums: Gadu gredzeni.
Autors: Vizma Belševica
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1969
LPP: 102

Latvijas kultūras kanons- literatūra

Par grāmatu-
Vizmas Belševicas dzejoļu krājums, pēc kura izdošanas viņa uz četriem gadiem Padomju savienībā kā autore tika aizliegta.

Belševicas dzejoļu krājumu izvēlējos lasīt, lai apgūtu visu Latvijas kultūras kanonā ierakstīto literatūru. Šogad jau otro reizi to paņēmu no bibliotēkas un otro reizi lasu- un joprojām ir ko atklāt un ieraudzīt. Tā izskatās, ka būs ko atklāt arī trešajā reizē. Vismaz pēc tā informācijas daudzuma, ko saraku internetā, uz šo dzejas krājumu skatos jau ar pavisam citu skatienu. Un uz dzejnieci ar.

Dzejas krājums ir mazs un plāns. Tāda- kabatas formāta grāmatiņa. Bet jāatkārto jau kaut kad sacītais par šādām, mānīgi mazām, grāmatām- tas dziļums un apjoms ir apbrīnas vērts. Jā, ir burvīgi lasīt dzejoli ”Dziesma Dūdieviņam”, kuram lasīšanā nemaz netraucē melodija un izpildījums (kā tas mēdz būt vairumam citu, dziesmās dzīvojošu, dzejoļu) ne Bāliņas, ne Bumbieres, ne Grāvera izpildījumā.

Dziesma dūdieviņam

Dūdieviņ, dūdieviņ, ūdeņu dūdiniek,
Sadūdo lietu!
Gulgainā sudraba dūmakā plūdini
Dūmaļo rietu.

Šalcošām šļakatām pārskalo liedagu,
Pārsijā kāpas,
Pārzūzo dūksnāju- donī zem zieda guļ
Mana melna sāpe.

Dūdieviņ, dūdieviņ, dod dūnas gaišumu
Vakara bēdām.
Visu manu rūgtumu dūkodams aizšūpo
Spārngalu vēdās.

Kā tavā atspulgā pārplaiksna ūdeņus,
Vilnājā zūdot.
Dūdiniek, pelēkais tārtiņ mans- dūdieviņ,
Pagaisīs grūtums.

Vēl ir dzejoļi, kuri liek pakavēties pie savām rindām ilgāk. Un liek sevi pārlasīt un pārlasīt.

Bez maizes cilvēks nevar dzīvot. Bez dzejas var.
Kā bērnu kamaniņas pārslīd un sirdi skar
Vien mirkli rindu skaudrā sliece- bēgošs stars.
Bez maizes bērni nevar izaugt. Bez kamaniņām var.

Kā kropli bērzi purvā izaugt var.

Bet nevaru tā sakarīgi izstāstīt tās sajūtas, kas ir pēc grāmatas izlasīšanas. Jā, te varētu vēl izrakstīt vairākus dzejoļus un rindiņas, bet tās būtu tādā uzrunājošā līmenī. Tādu filozofiju, kāda ir kultūras kanona aprakstā, es nespēju pacelt. Varbūt arī tāpēc man tā liekas pārāk akadēmiska un sterila. Lai gan, pateicoties tam aprakstam,  sapratu kāpēc padomju cenzūra šo krājumu uzskatīja par bīstamu un kā cenzūra to izlaida cauri. Laikam jau pie vainas mani gadi- nedzīvoju tajos laikos un līdz ar to nespēju bez priekšā teikšanas saskatīt, kas ne pat starp rindiņām, bet tieši rindiņās ir pateikts. Tāpēc man tie lielākie padomju cenzoru nepatiku izraisījušie dzejoļi, izlasījās bez tām sajūtām.
Nu ko- labs iemesls dzejas krājumu lasīt trešo reizi. Ja kāds plāno lasīt pirmo reizi, tad ieteiktu nedaudz palasīt gan par autori, gan šo dzejas krājumu. Būs skaidrāks attēls.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0